Pētījums: Lietuvā bērniem visvairāk kabatas naudas, Latvijā trešdaļa vecāku neseko tēriņiem
Lielākā daļa bērnu Baltijas valstīs saņem kabatas naudu, bet summas un piešķiršanas paradumi atšķiras – Lietuvā vidēji 45 eiro, Latvijā un Igaunijā ap 35 eiro mēnesī, liecina SEB bankas pētījums.
Saskaņā ar SEB bankas pasūtīto pētījumu, kabatas nauda Baltijā ir izplatīta – Latvijā to saņem 91% bērnu, Lietuvā 89%, bet Igaunijā 92%. Tomēr atšķiras gan summas, gan vecāku pieeja. Visdāsnākie ir Lietuvas vecāki, kuru bērni mēnesī vidēji saņem 45 eiro, kamēr Latvijā un Igaunijā šī summa ir aptuveni 35 eiro. Lietuvā katrs piektais bērns saņem no 50 līdz 100 eiro mēnesī, bet gandrīz katrs desmitais – vairāk nekā 100 eiro. Savukārt Latvijā un Igaunijā visbiežākā summa ir līdz 20 eiro mēnesī.
Pētījums atklāj, ka daudzi vecāki kabatas naudu piešķir bez noteiktas sistēmas – pēc nepieciešamības. Latvijā tā dara 42% vecāku, Lietuvā 41%, bet Igaunijā pat 56%. SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska norāda, ka šāda pieeja var kavēt bērnu prasmi plānot budžetu un saprast naudas vērtību.
Lai gan lielākajai daļai bērnu Latvijā (73%) un Igaunijā (79%) jau ir savs bankas konts un karte, Lietuvā tā ir pusei bērnu (51%). Pirmo karti bērni visbiežāk iegūst līdz 10 gadu vecumam – Igaunijā 61%, Latvijā 54%, bet Lietuvā 55% bērnu to saņem 11–14 gadu vecumā. Digitālos maksājumus vecāki izvēlas ērtības un drošības dēļ – 72% norāda, ka tā ir ātrāk, 54% uzskata, ka vieglāk kontrolēt, bet 47% – ka vieglāk sekot līdzi tēriņiem.
Tomēr ievērojama daļa vecāku neseko līdzi bērnu finanšu aktivitātēm: Latvijā 23%, Lietuvā 37%, bet Igaunijā 27%. Tikai puse Latvijas vecāku ir pārliecināti, ka viņu bērns prot patstāvīgi plānot izdevumus, bet 42% bērna finanšu zināšanas vērtē kā vājas. Šablinska uzsver, ka tehnoloģijas ir instruments, bet finanšu izpratne veidojas ģimenē – pārrunājot pirkumus, nosakot mērķus un regulāri sekojot konta atlikumam.
