Pētījums: MI darbavietās ienāk no apakšas – darbinieki paši izvēlas rīkus
Helmes Latvia pētījums atklāj, ka 43% Latvijas darbinieku darbā izmanto pašu izvēlētus bezmaksas MI rīkus, bet tikai 7% – uzņēmuma nodrošinātus maksas rīkus. Tikai 8% darbavietu Latvijā ir skaidri noteikumi par MI izmantošanu.
Mākslīgais intelekts (MI) ienāk organizācijās nevis no vadības lēmuma, bet gan no darbinieku puses, liecina “Helmes Latvia” veiktais pētījums. Darbinieki bieži paši izvēlas bezmaksas MI rīkus, lai atvieglotu ikdienas uzdevumus, tomēr uzņēmumu kontrole pār šo izmantošanu ir vāja.
Dati no Baltijas
Pētījumā noskaidrots, ka Latvijā 43% darbinieku darbā izmanto pašu atrastus bezmaksas MI risinājumus, savukārt uzņēmuma nodrošinātus maksas rīkus lieto tikai 7%. Līdzīga tendence vērojama arī kaimiņvalstīs: Igaunijā 32% darbinieku izmanto bezmaksas rīkus un 6% – maksas, bet Lietuvā attiecīgi 47% un 6%.
Tikai nelielā daļā darbavietu ir ieviesti skaidri noteikumi par MI izmantošanu: Latvijā 8%, Igaunijā 6%, Lietuvā 5%. Tas nozīmē, ka lielākajā daļā organizāciju darbinieki rīkojas bez vienotas pieejas un drošības robežām.
Drošības riski
Bezmaksas MI rīku spontāna izmantošana rada datu aizsardzības riskus – darbinieki var ievadīt uzņēmuma konfidenciālu informāciju, piemēram, klientu datus, līgumu fragmentus vai biznesa stratēģijas, nezinot, kā dati tiek uzglabāti un vai tie netiek izmantoti sistēmu apmācībai. Autors uzsver, ka lielākais drošības risks ir cilvēks, jo tehnoloģijas attīstās straujāk nekā organizāciju spēja izveidot lietošanas principus un apmācīt darbiniekus.
Nepieciešama skaidra politika
Lai mazinātu riskus, uzņēmumiem būtu jāizveido skaidra MI politika, jānodrošina apmācības un jāiegulda maksas versijās, ja tās patiešām nepieciešamas. Tomēr svarīgāk ir saprast, kādus rīkus darbinieki faktiski izmanto, un pieņemt datos balstītus lēmumus, nevis ieviest tehnoloģijas tikai to dēļ.
