Pētījums: pabalsts daudzbērnu ģimenēm Igaunijā veicinājis trešā bērna dzimšanu
Tallinas Universitātes pētnieki secina, ka Igaunijā 2017. gadā ieviestais pabalsts daudzbērnu ģimenēm palielināja trešā bērna piedzimšanas iespējamību par aptuveni četriem procentpunktiem. Laika gaitā pabalsta ietekme gan mazinājusies.

Igaunijā 2017. gada 1. jūlijā ieviestais pabalsts daudzbērnu ģimenēm ir veicinājis trešo bērnu dzimšanu, liecina Tallinas Universitātes un Igaunijas Demogrāfijas centra pētījums. Tā rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā Demographic Research. Pētījums ir svarīgs brīdī, kad dzimstība Igaunijā ir nokritusies ļoti zemā līmenī, un tas liecina, ka ģimenes politikas pasākumi nav zaudējuši efektivitāti.
Kā pētīja
Pētījuma autors, Tallinas Universitātes un Igaunijas Demogrāfijas centra jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks Tanels Pāss, kopā ar kolēģiem analizēja sieviešu, kas dzimušas 1967.–2005. gadā, reģistru datus par laikposmu no 2005. līdz 2024. gadam. Tas ļāva salīdzināt vairāku simtu tūkstošu sieviešu ar vienu un diviem bērniem reproduktīvo uzvedību pirms un pēc reformas. Izmantotais analīzes modelis ļāva noteikt, vai reforma palielināja trešā bērna dzimšanas iespējamību, vai tikai paātrināja jau plānotas dzimšanas.
Rezultāti
Pēc reformas trešā bērna dzimšanas iespējamība pieauga aptuveni par četriem procentpunktiem, turklāt samazinājās nabadzības līmenis daudzbērnu ģimenēs. Sievietēm ar vienu bērnu otrā bērna dzimšanas iespējamība tajā pašā laikā samazinājās par 1,8%. Pēc Pāsa aplēsēm, no 2017. līdz 2024. gadam reformas dēļ varēja piedzimt vismaz 2000 bērnu vairāk, nekā tas būtu noticis bez tās.
Ieviešanas brīdī pabalsts ģimenēm ar trim līdz sešiem bērniem bija 200 eiro mēnesī, bet ģimenēm ar septiņiem un vairāk bērniem valsts maksāja papildu 400 eiro. Kopā ar bērna pabalstiem izmaksas varēja sasniegt 500 eiro mēnesī. 2023. gadā valdības koalīcija summas palielināja līdz 650 un 850 eiro, bet 2024. gadā nākamā valdība tās samazināja par 200 eiro — līdz 450 un 650 eiro.
Ietekme mazinājusies
Pāss atzīst, ka ar laiku pabalsta ietekme ir pavājinājusies, jo izmaksas vairākus gadus paliek nemainīgas, kamēr cenas un algas aug. Uzticību pabalstu sistēmai varēja iedragāt arī 2023. un 2024. gada izmaiņas. Pētnieks iesaka pabalstu vērtību saglabāt, piemēram, indeksējot vai regulāri paaugstinot izmaksas.
Pētnieki apskatīja arī citu valstu pētījumus: tur pabalstu ietekme bijusi dažāda — no noturīgas līdz īslaicīgai vai nebijušai. Spēcīgāks efekts biežāk vērojams pasākumiem, kas vērsti uz trešo un nākamo bērnu dzimšanu.


/nginx/o/2026/11/17/18039792t1h5972.jpg)