Pētījums: Pārmērīga paļaušanās uz čatbotiem var samazināt kritisko domāšanu
MIT pētījums atklāj, ka pārāk liela atkarība no mākslīgā intelekta palīgiem, piemēram, ChatGPT, mazina spēju atpazīt dezinformāciju neatkarīgi.
Massachusetts Tehnoloģiju institūta (MIT) jaunā pētījumā secināts, ka pārmērīga paļaušanās uz čatbotiem var pasliktināt kritisko domāšanu un spēju atšķirt patiesību no maldiem. Četru nedēļu ilgajā pētījumā, kas publicēts aprīlī, piedalījās 67 dalībnieki, kuriem tika lūgts noteikt, vai ziņu virsraksti un attēli ir patiesi.
Dalībnieki uzdevumus veica gan ar AI palīga (GPT-4o integrēts ar Google meklēšanu) atbalstu, gan bez tā. Pētnieki atklāja, ka AI palīgs palielināja iespēju pareizi atpazīt dezinformāciju par 21%, taču dalībnieku patstāvīgās spējas, bez AI atbalsta, ceturtajā nedēļā pasliktinājās par 15,3%.
Pētījuma līdzautors Anku Rani norāda, ka mijiedarbībā ar AI cilvēki bieži jūtas prasmīgāki, lai gan realitātē tas tā nav. Apmēram ceturtā daļa dalībnieku uzskatīja, ka viņu prasmes uzlabojas, lai gan to sniegums faktiski pasliktinājās.
Pētnieki atzīmē, ka AI sistēmas pieeja – vai tā ir vairāk norādoša vai izzinoša – ietekmē lietotāja spēju saglabāt labu spriedumu. Kad AI vienkārši norāda, ko darīt, lietotāji mēdz tam akli sekot, jo tas izklausās zinoši.
Pētījumam ir ierobežojumi – dalībnieki galvenokārt bija no ASV un Apvienotās Karalistes, un četras nedēļas var nebūt pietiekamas, lai novērtētu ilgtermiņa efektus. Tomēr rezultāti ir būtiski izglītības jomā, kur AI rīki kļūst arvien izplatītāki, kā arī sabiedrībai kopumā, kas saskaras ar dezinformācijas pārbagātību.
