Pētījums: sejas pievilcība saistīta ar mirstības risku, bet skaistākajiem nav priekšrocību

Zinātnieki ir pētījuši, vai cilvēka izskats var būt saistīts ar viņa dzīves ilgumu. Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka šāda saistība pastāv, taču tā neatbilst izplatītajam pieņēmumam, ka skaistāki cilvēki dzīvo ilgāk.

Ilgtermiņa pētījums Viskonsīnā

Pētnieki izmantoja datus no ilgtermiņa pētījuma, kurā piedalījās 8386 cilvēki, kas 1957. gadā bija pabeiguši vidusskolu Viskonsīnā, ASV. Dalībnieki tika novēroti gadu desmitiem — līdz nāvei vai pētījuma noslēgumam 2022. gadā. Neatkarīgi vērtētāji pēc dalībnieku vidusskolas gadagrāmatu fotogrāfijām novērtēja sejas pievilcību un sadalīja cilvēkus sešās grupās no vismazāk līdz vispievilcīgākajiem.

Augstāks risks tikai vismazāk pievilcīgajiem

Salīdzinot šīs grupas ar ASV Nacionālā nāves indeksa datiem, atklājās, ka vismazāk pievilcīgo grupā mirstības risks bija par 16,8% augstāks nekā četrās vidējās grupās. Taču vispievilcīgākajiem cilvēkiem nekādu priekšrocību nebija — viņu mirstības risks neatšķīrās no vidēji pievilcīgo cilvēku rādītājiem.

Izmantojot dzīves ilguma tabulu metodi, pētnieki aprēķināja, ka 20 gadu vecumā sievietēm vismazākās pievilcības grupā paredzamais mūžs bija gandrīz par diviem gadiem īsāks nekā pārējām dalībniecēm, savukārt vīriešiem atšķirība bija gandrīz par vienu gadu.

Iespējamie skaidrojumi

Analīzē tika ņemti vērā arī citi faktori — sekmes skolā, intelekts, ģimenes izcelsme, pieaugušā vecuma ienākumi, kā arī fiziskā un garīgā veselība pusmūžā. Pat pēc šo faktoru izslēgšanas saistība starp zemu pievilcības novērtējumu un augstāku mirstības risku saglabājās. Pētnieki pieļauj, ka izskats var atspoguļot bioloģiskus faktorus, kas saistīti ar veselību un attieksmi pret dzīvi, nevis būt pats par sevi tiešs cēlonis.

Pētnieki uzsver, ka rezultātus nevar vienkāršot līdz apgalvojumam "skaisti cilvēki dzīvo ilgāk" — statistiski nozīmīga atšķirība parādījās tikai starp vismazāk pievilcīgo grupu un pārējiem, nevis starp vidēji un ļoti pievilcīgiem cilvēkiem.