Pētījums: uzticēšanās Latvijas medijiem pieaugusi, sociālajiem medijiem – mazinājusies
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pētījums rāda, ka Latvijas iedzīvotāji šogad vairāk uzticas sabiedriskā un komerciālo mediju informācijai, bet sociālo mediju saturam – mazāk nekā pērn.
Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās sabiedriskajiem un komerciālajiem medijiem šogad pieaugusi, savukārt sociālo tīklu informācijai uzticas mazāk. Tas secināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP, medijus uzraugošas valsts iestādes) pētījumā par Latvijas iedzīvotāju medijpratību. Aptauju SIA “Latvijas fakti” veica no 2026. gada maija līdz jūlijam, tajā piedalījās 1525 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji no 15 gadu vecuma. Papildus notika 71 daļēji strukturēta intervija ar dalībniekiem no deviņu gadu vecuma.
Sabiedriskais un komerciālie mediji
Latvijas Sabiedriskā medija informāciju kā pilnībā vai lielākoties ticamu vērtēja 39% aptaujāto – par sešiem procentpunktiem vairāk nekā 2025. gadā. Par daļēji ticamu to uzskata 28%, par neuzticamu – 20%. Komerciālo mediju informāciju par ticamu atzina 32% respondentu, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn; 37% to vērtēja kā daļēji ticamu, 19% – kā neuzticamu.
Sociālie mediji
Sociālo mediju, tostarp “Facebook”, “YouTube”, “X”, “Instagram” un “TikTok”, informāciju par ticamu uzskata 10% (par četriem procentpunktiem mazāk nekā pērn). Daļēji ticama tā ir 51% aptaujāto, bet neuzticama – 30%, un pēdējais rādītājs audzis par astoņiem procentpunktiem.
Atšķirības starp grupām
Straujākais uzticības kāpums vērojams jauniešiem no 15 līdz 25 gadiem: sabiedriskajam medijam uzticas 33%, komerciālajiem – 30%. Senioriem no 65 gadiem attiecīgie rādītāji ir 37% un 28%. Mazākumtautību pārstāvji Latvijas medijiem uzticas retāk, taču viņu uzticība arī pieaug; sociālajiem medijiem viņi uzticas biežāk nekā latvieši. Latvijas medijiem biežāk uzticas finansiāli nodrošinātāki un augstāk izglītoti cilvēki.
Pētījumā norādīts arī uz zemu uzticēšanos valsts pārvaldei: lielākā daļa neuzticas Ministru kabinetam un Saeimai, bet vairāk nekā 70% – politiskajām partijām. Autori pieļauj, ka tas var ietekmēt attieksmi pret medijiem.
