Pētījums: valsti ar ieročiem aizstāvēt būtu gatavi 37% Latvijas iedzīvotāju

Saeimas Analītiskā dienesta pētījums par iedzīvotāju gatavību aizsargāt valsti rāda: lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta bruņotu pretošanos militāra uzbrukuma gadījumā, pats to darīt būtu gatavs krietni mazāks cilvēku īpatsvars. Bruņotu pretošanos atbalsta 66% aptaujāto, bet paši saviem spēkiem Latviju aizstāvēt būtu gatavi 37%. Pētījums ir svarīgs, jo parāda, cik lielā mērā sabiedrība ir gatava iesaistīties valsts drošības stiprināšanā.

Salīdzinājums ar kaimiņvalstīm

Salīdzinot ar Igauniju, Lietuvu un Somiju, Latvijā abi rādītāji ir viszemākie. Gatavību aizstāvēt savu valsti pauduši 45% igauņu, 52% lietuviešu un 64% somu. Bruņotu pretošanos uzbrukuma gadījumā atbalsta 73% igauņu, 74% lietuviešu un 87% somu.

Atšķirības Latvijas iekšienē

Zemākā gatavība aizstāvēt valsti konstatēta Latgalē: 2024. gadā to pauda tikai 26,5% aptaujāto. Saskaņā ar 2022. gada aptauju ar ieročiem Latviju būtu gatavi aizstāvēt 36% ģimenē latviski runājošo un 14% ģimenē krieviski runājošo respondentu.

Vienlaikus ievērojami vairāk cilvēku būtu gatavi palīdzēt bez ieročiem. 2022. gada aptaujā 60% respondentu bija gatavi atbalstīt bruņotos spēkus nemilitārā veidā. Pētījuma autore Inta Krūmiņa uzsver, ka jārada iespējas ikvienam iesaistīties atbilstoši savām zināšanām un spējām.

Kas ietekmē gatavību

Pētījumā secināts, ka gatavību aizstāvēt valsti ietekmē ne tikai patriotisms, bet arī uzticēšanās valsts institūcijām, pārliecība par NATO drošības garantijām un zināšanas par rīcību krīzes situācijās. Kā pozitīvi piemēri minētas Igaunija un Somija, kur jau daudzus gadus dažādām sabiedrības grupām organizē valsts aizsardzības un drošības kursus.

Krūmiņa norāda, ka aptaujās paustie nodomi ne vienmēr atspoguļo faktisko rīcību krīzē. Ukrainā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma valsti bija gatavi aizstāvēt aptuveni 45% aptaujāto, bet pēc kara sākuma šis rādītājs pieauga par aptuveni 31%. Viņa uzsver, ka gatavība neveidojas vienā dienā — tas ir ilgtermiņa darbs, kurā svarīga ir iedzīvotāju izglītošana un praktiska sagatavošana pirms iespējama apdraudējuma.