Pētījums: zems testosterons varētu tikt konstatēts līdz ceturtdaļai ASV armijas karavīru
ASV Aizsardzības ministrijas plānotā vispārējā testosterona pārbaude varētu uzrādīt zemu rādītāju aptuveni 15–26 % aktīvā dienesta armijas karavīru, atkarībā no izmantotās robežvērtības. Eksperti uzskata, ka šādas masveida pārbaudes ir apšaubāmas.
Jauni pētījuma dati liecina, ka ASV Aizsardzības ministrijas ieviestā vispārējā vīriešu testosterona līmeņa pārbaude varētu uzrādīt zemus rezultātus ievērojamai daļai ASV armijas aktīvā dienesta karavīru. Pārbaudes pamatā ir ministrijas klīniskie norādījumi, bet mediķi jau iepriekš brīdinājuši, ka šāda pieeja ir apšaubāma.
Ko liecina aprēķini
Apsekotajiem armijas karavīriem vidējais svērtais rīta kopējā testosterona līmenis bija 405 ng/dL (nanogrami uz decilitru). Pentagona klīniskajos norādījumos zema testosterona slieksnis ir mazāk nekā 300 ng/dL, un tas atbilst Amerikas Urologu asociācijas (AUA) ieteikumiem. Ekstrapolējot datus uz visu armiju, pētnieki lēš, ka ar šo slieksni zemu rādītāju uzrādītu aptuveni 26 % aktīvā dienesta karavīru.
ASV Slimību kontroles un profilakses centru (CDC) saskaņotā references robeža ir nedaudz zemāka — 264 ng/dL. Izmantojot to, zems rezultāts tiktu konstatēts aptuveni 15 % karavīru.
Vecums un svars
Zemu rezultātu iespējamība pieauga līdz ar svaru un vecumu: jo lielāks vecums vai ķermeņa masas indekss, jo augstāka varbūtība, ka rādītājs būs zem jebkura no sliekšņiem. Vīriešiem līdz 30 gadu vecumam zems mērījums bija 19,5 % gadījumu, bet 30 gadu vecumā un vecākiem — 33 %.
Kāpēc eksperti ir piesardzīgi
Speciālisti parasti iesaka neveikt vispārēju vīriešu skrīningu uz zemu testosteronu, jo mērījumi var būtiski svārstīties un ne vienmēr sniedz noderīgu informāciju. Līmeni var pazemināt vecums, diennakts laiks, aptaukošanās, slimība, fizisks stress, slikts miegs, trauma un dažādi medikamenti. Klīniski nozīmīgs zems testosterons, ko dēvē par vīriešu hipogonādismu, ir reti sastopams — ne vairāk kā 1 % vīriešu. To izraisa, piemēram, ģenētiski stāvokļi vai hipofīzes problēmas.
Eksperti iesaka izvērtēšanu uzsākt tad, kad pacients pats ziņo par simptomiem. Diagnozes noteikšanai ārsti izmanto atkārtotas analīzes un vispusīgu izmeklēšanu. Tā kā tā ir pieņemtā prakse, pētnieki nav droši, kādus rezultātus sniegs militārā skrīninga programma.
