svētdiena, 2026. gada 22. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

LatvijaPublicēts: 2026. gada 22. novembris 14:04

Pētījums žurnālā Science: radiofrekvenču viļņi traucē sikspārņu orientēšanos

Latvijas Universitātes un ārvalstu pētnieku pētījums liecina, ka pat īslaicīga radiofrekvenču viļņu iedarbība var uz vairākām stundām izjaukt sikspārņu orientēšanos migrācijas laikā. Rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā Science.

Foto: BNN

Zinātniskajā žurnālā “Science” publicēts Latvijas Universitātes (LU) un starptautiskas pētnieku komandas veikts pētījums. Tas rāda, ka pat īslaicīga radiofrekvenču viļņu, proti, elektromagnētiskā starojuma, iedarbība var traucēt sikspārņu orientēšanos migrācijas laikā, un šī ietekme var saglabāties vairākas stundas. Atklājums ir svarīgs, jo norāda uz iespējamu cilvēka radītā elektromagnētiskā piesārņojuma ietekmi uz savvaļas dzīvniekiem.

Pētījumu veica sadarbībā ar Bangoras Universitāti Apvienotajā Karalistē un Oldenburgas Universitāti Vācijā, tajā piedalījās arī LU pētnieki. Eksperimenti notika LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) Bioloģijas institūta Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā. Pētīti tika pigmejsikspārņi (Pipistrellus pygmaeus).

Kā norisinājās eksperimenti

Sikspārņus aptuveni 30 minūtes pakļāva vāju radiofrekvenču viļņu iedarbībai, pēc tam pētnieki novēroja to lidojuma virzienu. Dzīvnieki, kas bija pakļauti iedarbībai, lidoja dažādos virzienos, bet kontroles grupas sikspārņi izvēlējās paredzamo migrācijas virzienu. Turpmākie eksperimenti parādīja, ka traucējumi var rasties arī tad, ja iedarbība nav notikusi saulrieta laikā.

Pētnieki uzsver, ka orientēšanās traucējumi saglabājās vairākas stundas pēc iedarbības beigām. Līdz šim pētījumos par elektromagnētiskā piesārņojuma ietekmi uz dzīvnieku magnētisko uztveri šāds ilgstošs efekts nebija konstatēts. Precīzs iedarbības mehānisms joprojām nav skaidrs.

Komentāri

LU MDZF zinātņu prodekāne asociētā profesore Vita Rovīte norāda, ka rezultāti liek pievērst lielāku uzmanību tam, ka savvaļas sugas var būt jutīgākas pret elektromagnētisko iedarbību nekā cilvēki.

Starptautiskā sadarbība turpināsies: viens no publikācijas autoriem Dr. Viljams Šneiders (William Schneider) nākamajā gadā pēcdoktorantūras pētniecību turpinās LU MDZF Bioloģijas institūtā, veicot eksperimentus Papē.

Bioloģijas institūta vadošais pētnieks Dr. Oskars Keišs, kas vada pētījumus Papē kopš 2007. gada, stāsta, ka sadarbība sikspārņu izpētē sākās 2011. gadā. Pape, pēc viņa teiktā, ir unikāla vieta sikspārņu migrācijas pētniecībai: vienas sezonas laikā tur noķerti pat 14 000 sikspārņu, un tik lielu koncentrāciju migrācijas laikā citur Eiropā nav atrasts konstatēt.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā