Pētniece: dezinformācija izplatās arī caur cilvēkiem, kas paši tai netic

Aģentūras LETA podkāsta "Kas tas vispār bija?!" rubrikā "Aiz priekškara" digitālās vides pētniece Nika Aleksejeva pievērsusies jautājumam, vai cīņa ar dezinformāciju internetā vēl ir jēgpilna.

Pētniece norāda, ka viltotus video cilvēki bieži pārsūta draugiem un paziņām arī tad, ja paši tiem netic — vēlēdamies pasmieties vai parādīt, cik acīmredzami nekaunīgs ir meli. Tomēr šāda pārsūtīšana nozīmē, ka ieraksts nonāk pie jauniem un plašākiem skatītāju lokiem, kuri to var uztvert citādi. Turklāt vēstījums, kas ietverts viltojumā, var palikt cilvēku atmiņā pat pēc tam, kad tas jau ir publiski atmaskots un pierādīts kā nepatiess.

Neuzticēšanās kā mērķis

Aleksejeva skaidro, ka daļa dezinformācijas mērķu nemaz nav panākt, lai cilvēki noticētu konkrētam melam. Bieži vien svarīgāks efekts ir radīt vispārēju priekšstatu, ka informācijas telpā vairs nekam nevar uzticēties. Šāda vispārēja neuzticēšanās var būt tikpat izdevīga tiem, kas izplata maldinošu saturu, cik konkrēta viltus stāsta pieņemšana par patiesu.

Pētniece min arī citu faktoru, kas palīdz dezinformācijai izplatīties — sabiedrības nogurumu no pretrunīgas un pārbagātas informācijas plūsmas. Daudzi cilvēki vairs nevēlas iedziļināties detaļās vai pārbaudīt katru redzēto ziņu, kas savukārt atvieglo maldinošu materiālu izplatīšanos bez kritiskas izvērtēšanas.

Raksts akcentē, ka pierādījumi par kāda video vai ziņas nepatiesumu ne vienmēr maina cilvēku uzskatus vai novērš tālāku izplatīšanu, jo lēmums dalīties ar saturu bieži tiek pieņemts nevis pārliecības, bet citu emocionālu vai sociālu iemeslu dēļ.