Pētnieki: Eiropas mežu bioloģiskās masas zudumi pēdējos gados strauji pieaug
Jauns pētījums liecina, ka kopš 1985. gada Eiropas meži zaudējuši 6,5 miljardus tonnu virszemes biomasas, un dabas radīto zudumu — sausumu, mizgraužu un vētru — īpatsvars kopš 2018. gada audzis par gandrīz 50%.
Zinātniskajā žurnālā "Nature Geoscience" nesen publicēts pētījums, kurā, izmantojot satelītdatus, analizēti Eiropas mežu virszemes biomasas zudumi laikā no 1985. līdz 2023. gadam. Biomasā ietilpst viss virszemes koksnes materiāls — stumbri, zari un lapas, kas darbojas kā dabisks oglekļa krātuves veids un palīdz mazināt globālo sasilšanu, vienlaikus uzturot bioloģisko daudzveidību.
Bioloģijas doktors Tīts Marans raidstacijai Vikerraadio pastāstīja, ka pētījuma dati liecina — gandrīz četru desmitgažu laikā Eiropas meži zaudējuši 6,5 miljardus tonnu biomasas. Lielākā daļa jeb 82% no zudumiem joprojām saistāmi ar mežu izciršanu, tomēr pētniekus arvien vairāk satrauc dabas izraisītie postījumi — mizgrauži, vētras, sausums un meža ugunsgrēki. Kopš 2018. gada dabas izraisīto biomasas zudumu apjoms pieaudzis par gandrīz 50%.
Pagrieziena punkts 2018. gadā
Pētījuma dati liecina, ka 2018. gads iezīmējis sava veida pārmaiņu punktu. Laikā no 2018. līdz 2022. gadam Eiropu skāra vēsturisks sausums, kas novājināja kokus un padarīja tos neaizsargātus pret Eiropas astoņzobu mizgraužu uzbrukumiem. Īpaši smagi cieta Centrāleiropas apgabali ar blīviem, veciem mežiem, jo pat nelielu meža platību bojājumi var radīt nesamērīgi lielus oglekļa zudumus.
Marans norādīja, ka vienlaikus darbojoties diviem lieliem faktoriem, jautājumam pievienojas pilnīgi jauna dimensija — vairs nevar runāt par mežiem tikai bioloģiskās daudzveidības vai ekonomikas kontekstā, jo mežu vispārējais stāvoklis visā Eiropā ietekmēs klimata attīstību kopumā.
Apdraudēti ES klimata mērķi
Eiropas Savienības klimata mērķi lielā mērā balstās uz pieņēmumu, ka meži no atmosfēras uzņem vairāk oglekļa, nekā izdala. Kad meži iet bojā, tie no oglekļa piesaistītājiem kļūst par oglekļa avotiem. Pētījumā konstatētā tendence ir pretrunā ES mērķim līdz 2030. gadam palielināt oglekļa piesaisti, tādējādi liekot apšaubīt cerības uz mežiem kā uzticamu instrumentu klimata pārmaiņu mazināšanai.
Marans uzsvēra, ka nepieciešama pilnīgi cita pieeja videi un mežiem — tos vairs nevar aplūkot tikai kā ekonomisku resursu bāzi, jo galu galā tieši meži nosaka, vai cilvēce spēs turpināt dzīvot vairāk vai mazāk ierastu dzīvi. Viņaprāt, pārmaiņas ir sasniegušas robežu, kad tās sāk ietekmēt pašu ekosistēmu, un sabiedrībai un ekonomikai jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem, jo daļu pārmaiņu vairs nav iespējams novērst.
