Pētnieki: mūzikas instrumentu apguve bērnībā stiprina smadzeņu plastiskumu
Latvijas pētnieki norāda, ka mūzikas mācīšanās bērnībā vienlaikus trenē vairākas smadzeņu funkcijas un ilgtermiņā palīdz mazināt stresu un saglabāt modrību.
Mācoties spēlēt mūzikas instrumentu, bērnam vienlaikus jāapgūst un jāveic vairākas prasmes – jālasa notis, jāizmanto sīkā roku motorika, jākoordinē abas rokas, jāpaļaujas uz dzirdi un jākontrolē elpošana. Par to Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors un vadošais pētnieks, muzikologs Valdis Bernhofs, kā arī Latvijas Universitātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.
Vairāku prasmju vienlaicīga trenēšana
Pētnieki uzsver, ka šī vienlaicīgā dažādu iemaņu apgūšana ir sarežģīts process, kas prasa smadzenēm koordinēt vairākas darbības reizē. Tieši šāda daudzuzdevumu slodze, viņuprāt, veicina smadzeņu plastiskumu – spēju pielāgoties un veidot jaunus neironu savienojumus.
Ieguvumi ilgtermiņā
Pēc pētnieku teiktā, regulāra muzicēšana nes labumu arī ilgtermiņā – tā palīdz smadzenēm labāk tikt galā ar stresu un saglabāt modrību. Tādējādi mūzikas instrumenta apguve bērnībā tiek raksturota ne tikai kā mākslinieciska prasme, bet arī kā ieguldījums smadzeņu darbībā, kas var sniegt labumu arī vēlākos dzīves posmos.
