Pētnieks: Krievijas vēlēšanas kalpo Kremlim sabiedrības noskaņojuma mērīšanai, nevis varas maiņai
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders intervijā Latvijas Radio pauda, ka Krievijā vēlēšanas vairs nepilda demokrātiska varas maiņas mehānisma funkciju, bet gan kalpo Kremlim kā instruments sabiedrības noskaņojuma noskaidrošanai.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders raidījumā "Labrīt" pauda vērtējumu, ka mūsdienu Krievijā vēlēšanām vairs nav to klasiskās funkcijas — tās vairs neļauj sabiedrībai reāli mainīt varu valstī.
Instruments varas rokās
Pēc pētnieka teiktā, Kremlis vēlēšanas izmanto citiem mērķiem — kā rīku, ar kura palīdzību noskaidrot, kāds ir sabiedrības noskaņojums un cik lielā mērā iedzīvotāji atbalsta valsts vadības īstenoto politiku. Tādējādi balsojums kalpo nevis kā leģitīmas varas nomaiņas ceļš, bet kā sava veida socioloģisks mērinstruments, kas ļauj varas iestādēm sekot līdzi noskaņojumiem sabiedrībā.
Šrāders savu vērtējumu pauda Latvijas Radio raidījumā "Labrīt", analizējot politiskos procesus Krievijā. Viņa izteikumi liecina, ka vēlēšanu sistēma Krievijā ir pielāgota autoritāra režīma vajadzībām — nevis sabiedrības gribas paušanai, bet gan varas pozīciju nostiprināšanai un kontrolei pār to, kā tiek uztverti pieņemtie lēmumi.
Pētnieka izteikumi iekļaujas plašākā diskusijā par to, kā autoritāri režīmi izmanto formāli demokrātiskas institūcijas un procedūras, lai radītu leģitimitātes iespaidu, vienlaikus saglabājot faktisko kontroli pār politisko procesu.
