Pētnieks: Latvijā ir cilvēki, gatavi sadarboties ar Krievijas specdienestiem diversiju veikšanai
Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins brīdina, ka, lai gan militārs iebrukums Latvijā netiek uzskatīts par iespējamu, tas nenozīmē draudu neesamību. Viņš komentēja arī satraukumu par CIP direktora vizīti Maskavā.

Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins raidījumā "Spried ar Delfi" norādījis, ka apgalvojumi par militāra iebrukuma neiespējamību Latvijā nenozīmē, ka valstij nedraud citi apdraudējumi. Pēc viņa vārdiem, arī tad, ja Nacionālo bruņoto spēku un ārpolitikas vadītāji uzsver, ka tiešs militārs iebrukums nav sagaidāms, tas nenozīmē pilnīgu drošību.
Konteksts – vizīte Maskavā
Kuzmina komentārs izskanēja saistībā ar plašu sabiedrības rezonansi izraisījušu ziņu par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa braucienu uz Maskavu. Vairāki mediji ziņojuši, ka vizītes mērķis bijis mēģināt pārliecināt Krievijas vadību atturēties no konflikta saasināšanas ar NATO dalībvalstīm, jo īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu.
Diversiju risks
Pētnieks uzsvēra, ka draudi Latvijai var izpausties ne tikai kā tiešs militārs uzbrukums, bet arī citos veidos, tostarp iespējamās diversijās. Viņš norādīja, ka pastāv personas, kuras ir gatavas sadarboties ar Krievijas specdienestiem, kas rada papildu risku valsts drošībai neatkarīgi no tā, vai tiek prognozēts liela mēroga militārs konflikts.
Raidījumā izskanējušais viedoklis pievēršas jautājumam par to, ka drošības draudu izvērtēšanā nevajadzētu aprobežoties tikai ar militārā iebrukuma varbūtību, bet ņemt vērā arī citus, mazāk acīmredzamus apdraudējuma veidus.


/nginx/o/2026/08/28/17881836t1h2bf5.png)