Piecas Lielbritānijas upes, ko vērts izpētīt: no Eskas Jorkšīrā līdz Vaja avotam Velsā

Britu izdevums Guardian publicējis rakstu krājumu, kurā pieci autori dalās pieredzē par saviem iemīļotajiem upju maršrutiem Lielbritānijā, aprakstot gan dabas skaistumu, gan iespējamās aktivitātes.

Eska Ziemeļjorkšīrā

Jo Mozlija apraksta airu dēļa (paddleboard) braucienu pa 28 jūdzes garo Eskas upi pie Vaitbijas, kas ir vienīgā lielā Jorkšīras upe, kura tieši ietek Ziemeļjūrā. Autore stāsta par mierīgo dabu upē — lasošiem lašiem, gulbjiem un Highland šķirnes govīm ganībās —, kā arī par laivu nomas iespējām un tuvējām atpūtas vietām.

Darta Devonšīrā

Sjana Lūisa raksta par savvaļas kempingu gar 47 jūdzes garo Darta upi Dartmūras nacionālajā parkā, kas ir vienīgā vieta Anglijā, kur savvaļas kempings ir oficiāli atļauts. Viņa apraksta gulēšanu teltī upes krastā, peldēšanos dzidros ūdens dīķos un tikšanos ar dabu, tostarp iespējamu ūdrs novērojumu.

Dova Pīkdistriktā

Endijs Pjetrasiks stāsta par makšķerēšanu Dovas upē, kas tiek uzskatīta par mušu makšķerēšanas šūpuli, jo saistīta ar 17. gadsimta rakstniekiem Aizeku Voltonu un Čārlzu Kotonu, kurš 1674. gadā pie upes uzcēla nelielu makšķerēšanas namiņu. Autors apraksta upes ainavu un mazo savvaļas brūno forellu ķeršanu un atlaišanu.

Severna un Vaja Velsā

Kevins Rāšbijs apraksta pārgājienu uz divu lielo Lielbritānijas upju — Severnas un Vajas — iztekām Velsas kalnos, kur tās atrodas tikai dažu kilometru attālumā viena no otras. Severna sākas kā rūpīgi kopta strautiņa, savukārt Vaja, lai gan uzskatīta par vienu no skaistākajām upēm Lielbritānijā, cieš no ūdens kvalitātes pasliktināšanās, ko izraisījusi vēsturiska raktuvju piesārņojuma ietekme un lauksaimniecība.