Piekrastes zvejā reņģu limits netiek izmantots, lai gan jūrā zivju pietiek
Latvijas zvejnieki valsts mērogā izmanto gandrīz visu reņģu kvotu, taču Rīgas līča piekrastē limits apgūts tikai nepilnā pusē. Zinātnieki uzsver, ka zivju krājums ir drošā līmenī, bet piekrastes zvejas nākotne atkarīga arī no ekonomikas un jauniem zvejniekiem.

Latvijā reņģu zvejas iespējas valstī kopumā tiek apgūtas gandrīz pilnībā, taču Rīgas līča piekrastes zvejā, tostarp Limbažu novada piekrastē, atļautais apjoms pēdējos gados izmantots tikai daļēji. Tas liecina, ka augsta kvotas apguve valsts līmenī vēl neatspoguļo piekrastes zvejnieku ikdienu. Par situāciju stāsta pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētnieks Ēriks Krūze.
Skaitļi
- gadā reņģu kvota valstī apgūta par 94,4%, bet 2025. gadā – par 96,5%. Pērn kopējā nozveja bija 30 072 tonnas. Rīgas līča piekrastē 2024. gadā nozvejotas 1913 tonnas jeb aptuveni 62% no paredzētā, bet 2025. gadā – 1593 tonnas, aptuveni 47%. Daļu neizmantotā limita pārdala zvejai aiz piekrastes ūdeņiem.
Šogad Rīgas līča piekrastes zvejai rezervētas 2775 tonnas reņģu, no tām 578 tonnas – Austrumu rajonam, kurā ietilpst Limbažu novada piekraste. Tas ir maksimālais atļautais apjoms, nevis prognozējamais loms.
Kas ietekmē nozveju
Krūze min reņģu nārsta migrāciju, laikapstākļus, zvejas intensitāti, izvietoto rīku skaitu un iespējas lomu pārdot. Aizpērn piekrastē izmantoti 68 no 113 atļautajiem reņģu stāvvadiem, pērn – 84 no 115. Pēc pētnieka domām, lemjot par limitu maiņu, jāvērtē gan statistika, gan katras zvejas vietas apstākļi.
Krājumi
Saskaņā ar Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) 2026. gada novērtējumu Rīgas līča reņģes krājums ir bioloģiski drošā līmenī: nārsta bara biomasa 2025. gadā novērtēta 157 800 tonnu apmērā, šogad prognozēta 136 800 tonnu. Baltijas jūras centrālās daļas reņģu krājums pēc ilgstoša samazinājuma atjaunojas, taču vēl ir zem ilgtspējīgas ieguves references līmeņa. Krājumus vērtē, apvienojot nozvejas datus, bioloģiskos paraugus, pētniecisko zveju un hidroakustiskās uzskaites.
Nākotne
- gadam Latvijai paredzēta 20 550 tonnu Rīgas līča reņģu kvota – par 11% vairāk nekā šogad, bet centrālajā Baltijas jūrā – 4581 tonna, par 71% vairāk. Krūze uzsver, ka lielāka kvota vēl nenozīmē lielāku nozveju. Piekrastes zvejas turpināšanai nepieciešami veselīgi krājumi, jaunu zvejnieku piesaiste, vietējā pārstrāde un sadarbība ar nozares pārvaldību.
Duntes saimniecība Zītari
Duntē vienīgais nopietnais zvejnieks šobrīd ir Dzintars Zanders. Kopā ar sievu Janu viņš no mājas virtuves izveidojis zivju pārstrādes un tirdzniecības saimniecību. Šogad nozveja bijusi vairāk nekā divreiz lielāka nekā pērn un aizpērn, tomēr apjomi nelieli, un reņģes jāpiepērk. Zanders min roņu radītos zaudējumus un uzskata, ka piekrastē ierobežojumu ir pārāk daudz.


