Piektā daļa Latvijas ekonomikas darbojas ēnā – kāpēc problēma neizzūd
Jauns pētījums rāda, ka ēnu ekonomika Latvijā pērn sasniedza 21,8% no IKP un pēdējos gados būtiski nav samazinājusies. Eksperti norāda, ka papildus kontrolei un sodiem nepieciešami arī stimuli legālai darbībai.
Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) jaunākais apsekojums liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn sasniedzis 21,8% no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumam – Lietuvā šis rādītājs bija 23,6%, bet Igaunijā – 20,8%. Būtiskāka par konkrēto skaitli gan ir tendence: kamēr Lietuvā ēnu ekonomika pēdējos gados samazinās un Igaunijā pieaug, Latvijā situācija paliek praktiski nemainīga.
"Bigbank" galvenais ekonomists Rauls Eametss norāda, ka ēnu ekonomika nav tikai statistikas rādītājs – tā nozīmē neiekasētus nodokļus, kas nesasniedz veselības aprūpi, izglītību un infrastruktūru, kā arī zemāku sociālo aizsardzību iedzīvotājiem, kuri saņem algu aploksnē.
Aploksnīšu algas kļūst izplatītākas
Īpaši satraucoša ir aplokšņu algu izplatība – tās veido gandrīz pusi no visas Latvijas ēnu ekonomikas. Šo algu daļa no kopējās algu izmaksas kopš 2019. gada pieaugusi no 14,1% līdz 17,8% pērn, savukārt neoficiāli nodarbināto skaits kopš 2018. gada gandrīz dubultojies. Nelegāli saņemti ienākumi ilgtermiņā samazina pensiju, sociālās garantijas un iespējas saņemt kredītu, jo bankas vērtē tikai pierādāmus ienākumus.
Uzņēmējdarbības vide ietekmē rezultātu
Atšķirības starp Baltijas valstīm liecina, ka nozīme ir arī vispārējai uzņēmējdarbības videi – Lietuvā, kur ekonomikas izaugsme un uzņēmēju vērtējums par valsts atbalstu bijuši pozitīvāki, aploksnīšu algu apjoms samazinās, bet Igaunijā, kur pieaugusi neapmierinātība ar nodokļu politiku, ēnu ekonomika kļūst plašāka.
Latvijā ēnu ekonomika visizplatītākā ir būvniecībā (29,5%), tirdzniecībā (24,5%) un pakalpojumu nozarē (22,3%). Kā piemēri, kas varētu palīdzēt, minēti Somijas modelis, kur mājsaimniecībām paredzēti nodokļu atvieglojumi par legāli iegādātiem remonta un apkopes pakalpojumiem, un Igaunijas vienkāršotais uzņēmējdarbības konts mazajiem uzņēmējiem, kur nodoklis tiek aprēķināts automātiski.
Eksperts secina, ka Latvijai jāapvieno gan kontrole, gan atbalsts, liekot lielāku uzsvaru uz prognozējamu nodokļu politiku, vienkāršāku administrēšanu un konkrētiem stimuliem strādāt legāli.
