Pieslēgšanās maksa attur mājsaimniecības no ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem Igaunijā
Aptuveni 15% Igaunijas iedzīvotāju nav pieslēgti publiskajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, galvenokārt augsto izmaksu dēļ, kas īpašumos var pārsniegt 20 000 eiro.
Lai gan lielākā daļa Igaunijas iedzīvotāju ir pieslēgti publiskajai ūdensapgādei un kanalizācijai, gandrīz 15% joprojām nav pieslēgti. Galvenais šķērslis ir augstās pieslēgšanas izmaksas, norāda Igaunijas Ūdenssaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Hanss Lībeks.
Problēma ir tā, ka liela daļa pieslēgumpunktu jau ir izbūvēti, taču darbs pašā īpašumā – ēkas iekšējās infrastruktūras pārbūve – ir ļoti dārgs. Vienkāršākos gadījumos pieslēgšanās izmaksas svārstās no 1000 līdz 5000 eiro, bet, ja nepieciešams ievilkt garāku cauruļvadu un veikt papildu darbus, summa var pārsniegt 10 000 eiro.
Tallinā izmaksas ir vēl lielākas. Uzņēmuma Tallinna Vesi finanšu direktors Tāvi Grēns skaidro, ka vidējās pieslēgšanas izmaksas ir zem 20 000 eiro, bet, ieskaitot infrastruktūru īpašumā, kopējā summa ir krietni virs šīs robežas. Galīgās izmaksas stipri atkarīgas no īpašuma lieluma, atrašanās vietas un nepieciešamās infrastruktūras.
Pašlaik visi izdevumi jāsedz pašiem īpašniekiem. Valsts atbalsta programmas pieslēgšanai nav, izņemot reti apdzīvotās teritorijās, kur trešdaļu maksā īpašnieks, trešdaļu valsts un trešdaļu pašvaldība. Lībeks atzīst, ka šobrīd nav laba risinājuma cilvēkiem, kuri nevar atļauties pieslēgties, un katram pašam jārīkojas ar savu īpašumu.
Grēns uzsver, ka pēc iespējas vairāk īpašumu būtu jāpieslēdz publiskajiem tīkliem, jo tas nāk par labu gan videi, gan pakalpojumu lietotājiem. Lībeks piebilst, ka kopumā situācija Igaunijā pēdējo desmitgažu laikā ir ievērojami uzlabojusies – izdarīts liels darbs, paplašinot ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas.
