Pirms 35 gadiem, kad Maskavā vēl valdīja nenoteiktība, Latvija atjaunoja neatkarību de facto
1991. gada 21. augustā, kamēr Maskavā vēl nebija skaidrs augusta pučistu liktenis, Latvijas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu par valsts statusu, pilnībā atjaunojot neatkarību de facto. Šo dienu 35 gadu jubilejā LSM krievu valodas redakcija pārrunājusi ar vēsturnieci Unu Bergmani.
Šodien aprit tieši 35 gadi kopš dienas, kad Latvija spēra izšķirošu soli ceļā uz pilnīgu neatkarības atjaunošanu. 1991. gada 21. augustā Maskavā joprojām nebija skaidrs, kā beigsies tur sākušais valsts apvērsuma jeb pučistu mēģinājums gāzt tālaikējo Padomju Savienības vadību. Tieši šajā nenoteiktības brīdī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu.
Šis lēmums bija nozīmīgs pavērsiens — ar to Latvija de facto pilnībā atjaunoja savu neatkarību, liekot punktu pārejas periodam, kas bija ilgis kopš neatkarības deklarācijas 1990. gada maijā. Lēmums tika pieņemts apstākļos, kad nebija skaidrs, kā puča iznākums Maskavā ietekmēs Baltijas valstu likteni un vai Padomju Savienība mēģinās apspiest neatkarības centienus ar spēku.
Vēsturnieces skatījums
Saistībā ar šo gadadienu LSM krievu valodas redakcija sarunājusies ar vēsturnieci Unu Bergmani, pārrunājot 1991. gada notikumus un to nozīmi Latvijas valstiskuma vēsturē. Saruna pievēršas jautājumam, kā varētu būt attīstījušies notikumi, ja augusta pučs Maskavā būtu izdevies un padomju konservatīvie spēki noturētu varu.
- augusta lēmums šodien tiek atzīmēts kā viens no izšķirošajiem brīžiem Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā līdzās 1990. gada 4. maija deklarācijai. Tas simbolizē brīdi, kad valsts vadība izmantoja politiski nestabilo situāciju Maskavā, lai nostiprinātu Latvijas valstisko neatkarību bez atgriešanās iespējas.
/nginx/o/2026/08/21/17869543t1h4c4f.jpg)
/nginx/o/2026/08/21/17869494t1hab2e.jpg)
