Pirms 39 gadiem «Helsinki–86» dalībnieki pirmais publiski pieminēja Staļina upurus
1987. gada 14. jūnijā cilvēktiesību grupa «Helsinki–86» pirmo reizi padomju režīma laikā atklāti nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, pieminot uz Sibīriju deportētos. Par šo darbību grupas dalībnieki tika notiesāti un izraidīti no Latvijas.
Pirms 39 gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, notika nozīmīgs notikums Latvijas neatkarības atjaunošanas ceļā. Cilvēktiesību grupa «Helsinki–86» uzdrošinājās izaicināt padomju okupācijas režīmu, pirmo reizi publiski noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Šī akcija bija veltīta Staļina represiju un deportāciju upuriem, kurus līdz tam bija aizliegts pieminēt.
Grupa «Helsinki–86», kas dibināta 1986. gadā, bija viena no pirmajām atklātajām pretošanās kustībām Latvijā. Tās dalībnieki riskēja ar savu brīvību, lai pievērstu uzmanību padomju varas īstenotajām cilvēktiesību pārkāpumiem. 1987. gada 14. jūnija ziedu nolikšana bija simbolisks solis, kas iedvesmoja citus latviešus pievienoties cīņai par neatkarību.
Tomēr par šo drosmīgo rīcību nācās maksāt. Padomju varasiestādes ātri reaģēja – grupas dalībnieki tika arestēti, notiesāti un izraidīti no Latvijas. Viņi zaudēja personīgo brīvību, bet viņu rīcība palīdzēja modināt nacionālo pašapziņu un veicināja Latvijas neatkarības atgūšanu 1991. gadā.
Šodien «Helsinki–86» dalībnieki tiek godināti kā varoņi, kuri upurēja savu brīvību, lai atgādinātu par vēstures netaisnībām un cīnītos par taisnīgumu.
/nginx/o/2026/06/16/17722072t1h343f.png)
