Pirms gandrīz 2000 gadiem Vezuva izvirdums aizsvieda Pompeju un Herkulānu
Mūsu ēras 79. gada 24. un 25. augustā Vezuva vulkāna izvirdums zem pelnu slāņa apraka senās Romas pilsētas Pompeju un Herkulānu. Kopš 18. gadsimta vidus tās tiek pakāpeniski atraktas un šodien ir nozīmīgi arheoloģijas un tūrisma objekti.
Šajā dienā vēsturē tiek pieminēts viens no senatnes postošākajiem dabas notikumiem — Vezuva vulkāna izvirdums, kas mūsu ēras 79. gada 24. un 25. augustā zem biezas pelnu kārtas apglabāja divas plaukstošas Romas impērijas pilsētas, Pompeju un Herkulānu.
Abas apmetnes atradās netālu no vulkāna un izvirduma laikā tika pēkšņi pārklātas ar pelniem un vulkānisko materiālu, kas apturēja ikdienas dzīvi tajā brīdī, kad tā norisinājās. Šī pēkšņā apglabāšana ilgtermiņā ir kalpojusi kā unikāls vēstures liecinieks, saglabājot ēkas, priekšmetus un pilsētu struktūru gadsimtiem ilgi neskartus zem zemes.
Atklāšana un mantojums
Senās pilsētas palika apraktas gandrīz 1700 gadus, līdz 18. gadsimta vidū sākās to sistemātiska atrakšana. Kopš tā laika Pompeja un Herkulāna kļuvušas par vienām no nozīmīgākajām arheoloģijas vietām pasaulē, sniedzot zinātniekiem detalizētu ieskatu senās Romas ikdienas dzīvē, arhitektūrā un kultūrā.
Mūsdienās abas vietas ir arī populāri tūrisma galamērķi, kas ik gadu piesaista lielu apmeklētāju skaitu no visas pasaules, ļaujot tiem redzēt senās Romas civilizācijas liecības tādā veidā, kā tas nav iespējams nekur citur.
