Plaušu mēris: kas tā ir par slimību un kā tā izpaužas

Pasaules mediji plaši ziņo par iespējamu plaušu mēra izplatīšanos Krievijā, lai gan pati Krievija šo informāciju nav apstiprinājusi. Kā vēstīts, Irkutskas apgabalā novērošanai hospitalizēti gandrīz 200 cilvēku, kuri bija saskārušies ar pacienti. Pēc šobrīd pieejamās informācijas, viņa mirusi no plaušu mēra.

Kas ir plaušu mēris

Slimību izraisa baktērija Yersinia pestis, kad tā nonāk plaušās. Tā ir vienīgā mēra forma, kas var pārnesties no cilvēka uz cilvēku ar gaisā esošiem pilieniem, kuros atrodas baktērija.

Plaušu mēris var attīstīties arī tad, ja cilvēkam sākotnēji bijis buboņu vai septicēmiskais mēris. Šīs formas var izraisīt blusu kodumi vai saskare ar inficētiem ķermeņa šķidrumiem vai audiem. Kad infekcija nonāk plaušās, rodas plaušu mēris.

Simptomi

Slimniekiem var būt nespēks, galvassāpes, drudzis, drebuļi, ķermeņa sāpes, slikta dūša un vemšana, apgrūtināta elpošana, kā arī asiņains vai ūdeņains klepus. Pazīmes parasti parādās vienas līdz četru dienu laikā pēc inficēšanās un strauji pastiprinās.

Ārstēšana un prognoze

Neārstēts plaušu mēris gandrīz vienmēr beidzas letāli. Tomēr slimību var ārstēt ar antibiotikām, un vislabākās izredzes izdzīvot ir tad, ja terapija sākta 24 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās.

Atšķirība no buboņu mēra

Gan buboņu, gan plaušu mēri izraisa viena un tā pati baktērija, taču atšķiras skartie orgāni. Buboņu mēra gadījumā baktērijas inficē limfmezglus, bet plaušu mēris ir plaušu infekcija. Buboņu mēris ir sastopams biežāk; ASV joprojām katru gadu reģistrē atsevišķus saslimšanas gadījumus, taču plaušu forma ir smagāka. Slaveno Melno nāvi, kas 14. gadsimtā iznīcināja vairāk nekā trešdaļu Eiropas iedzīvotāju, galvenokārt saista ar buboņu mēri.

Materiāls sagatavots, balstoties uz izdevuma The Hill publikācijām.