Polijā krīze ap Konstitucionālo tribunālu saasinās, pierobežā sākta policijas operācija
Polijā pēc policijas ierašanās pie Konstitucionālā tribunāla Varšavā turpinās politiskā krīze. Paralēli valsts ziemeļaustrumos notiek preventīva operācija, reaģējot uz izlūkdienestu brīdinājumiem par iespējamu sabotāžu pie Krievijas robežas.
Polijā, NATO un Eiropas Savienības dalībvalstī, saasinājusies politiskā spriedze pēc tam, kad piektdien, 30. oktobrī, policisti ieradās Konstitucionālā tribunāla teritorijā Varšavā. Tribunāls ir tiesa, kas vērtē likumu atbilstību konstitūcijai. Premjerministra Donalda Tuska valdība un opozīcija jau ilgi strīdas par tā darbību un tiesnešu iecelšanas kārtību. Policija norādīja, ka rīkojās pēc tiesneses Annas Korvinas-Piotrovskas informācijas par iespējamiem draudiem tiesnešu un darbinieku dzīvībai un veselībai, kā arī sabiedriskās kārtības traucējumu risku.
Krīze turpinās
Sestdien valsts prezidents Karols Navrockis sasauca parlamentā pārstāvēto partiju pārstāvjus uz ārkārtas konsultācijām. Politiķi vērtē, vai tajās piedalīties. Atstādinātais tribunāla priekšsēdētājs Bogdans Švickovskis paziņoja, ka mēģinās atkal iekļūt ēkā, bet policija turpina uzraudzīt apkārtni. Par atkāpšanos paziņojuši Polijas vēstnieki Ķīnā un Rumānijā — Jakubs Kumočs un Pāvels Soločs. Soločs to pamatoja ar, viņaprāt, nelikumīgu mēģinājumu pārņemt tribunālu.
Operācija pie Krievijas robežas
Polijas policijas galvenais komandants Mareks Borons pirmdien radio RMF FM informēja, ka rajonos pie Krievijas Kēnigsbergas (Kaļiņingradas) apgabala sākta specoperācija. Iemesls ir Polijas militārās izlūkošanas un sabiedroto izlūkdienestu brīdinājumi par iespējamiem bruņotu grupu mēģinājumiem šķērsot robežu. Operācija notiek Varmijas-Mazūrijas un Podlases vojevodistēs, iesaistot policiju, armiju, robežsardzi, specdienestus un pretterorisma vienības. Borons uzsvēra, ka pasākumi ir preventīvi, un noliedza saistību ar politisko krīzi.
Ietekme uz Baltiju
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns uzskata, ka notikumiem nevajadzētu būtiski ietekmēt Baltijas drošību. Viņš norāda, ka pozīcija un opozīcija vienoti vērtē Krieviju un palīdzību Baltijai, un Polijas karavīri joprojām atrodas Latvijā. Nākamgad gaidāmas parlamenta vēlēšanas, bet prezidenta vēlēšanas — 2030. gadā.
