Polija pēc raķešu nokrišanas savā teritorijā lūgs NATO papildu spēkus
Polija paziņojusi, ka tās teritorijā nokritušas Krievijas raķete Kh-101, vēl viena raķete un, visticamāk, arī drons. Aizsardzības ministrs lūgs NATO nosūtīt vairāk karavīru un tehnikas austrumu robežai.

Polija 20. novembrī paziņoja, ka tās teritorijā Krievijas masveida uzbrukuma Ukrainai laikā nokritušas raķete Kh-101, vēl viena raķete un, visticamāk, arī drons. Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs informēja, ka lūgs Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) ģenerālsekretāram nosūtīt vairāk karavīru un tehnikas alianses misijai “Eastern Sentry”, kas darbojas pie Polijas austrumu robežas. Tā ir pirmā Varšavas reakcija uz incidentu.
Ministra vērtējums
Kosiņaks-Kamišs incidentu nodēvēja par kārtējo Krievijas provokāciju un sacīja, ka laika izvēle, visticamāk, nav nejauša. Viņš to saistīja ar netālu notiekošajām Labās gribas koalīcijas mācībām. “Manuprāt, tā nav sakritība,” teica ministrs.
Kas notika naktī
Piektdienas rītā Krievija uz Ukrainu raidīja apmēram 100 raķešu, no tām 80 spārnotās un līdz 20 ballistiskās, kā arī apmēram 400 dažāda tipa dronu. Polijas iznīcinātāji pacēlās gaisā, bet pirmās trauksmes valstī atskanēja plkst. 1.40 pēc vietējā laika. Polijas Bruņoto spēku operatīvais komandieris ģenerālis Irineušs Novaks skaidroja, ka ar radaru objektus bija grūti atšķirt, jo visi trīs pārvietojās ar ātrumu virs 800 kilometriem stundā. Sākotnēji tika uzskatīts, ka tās ir H-101 raķetes vai reaktīvie droni “Geraņ-5”.
Vietējais mērs Jaroslavs Piskorskis pastāstīja, ka viens objekts Novi Lipovecas ciematā Bilgorajas apriņķī nokrita aptuveni 200–300 metru no ēkām. Iedzīvotāji dzirdēja skaļu blīkšķi un redzēja dūmus virs meža. Amatpersonas aicina netuvoties atlūzām un atstāt tās speciālistu ziņā.
Līdzīgs gadījums jūlijā
- jūlijā raķete Kh-101 jau bija nokritusi laukā netālu no Tarnavas-Kolonijas, aptuveni 90 kilometru no Ukrainas robežas. Polija nākamajā dienā izsauca Krievijas vēstnieku, bet NATO 4. pantu neiedarbināja. Šis pants ļauj dalībvalstij pieprasīt konsultācijas ar sabiedrotajiem, ja tiek apdraudēta tās drošība. Kopš 1949. gada tas izmantots deviņas reizes, divas no tām pēc Polijas iniciatīvas. Kolektīvās aizsardzības 5. pants iedarbināts vienu reizi – pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem.


