Polijas aizsardzības ministrs: uzbrukuma gadījumā Baltijai Polijas karavīri noteikti iesaistīsies

Polijas vicepremjers un aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs, uzstājoties Ekonomikas forumā Karpačā, pauda skaidru nostāju par to, kā Polija rīkotos, ja Krievija uzbruktu kādai no Baltijas valstīm. Viņaprāt, šāds scenārijs publiskajā telpā tiek apspriests arvien biežāk, un Polijas reakcijai jābūt nepārprotamai.

Ministrs norādīja, ka, ja viņš aizsardzības ministra amatā būtu uzbrukuma brīdī, viņš aicinātu valdību un prezidentu nekavējoties palīdzēt Baltijas valstīm un ierosināt NATO līguma 5. panta iedarbināšanu. Viņš uzsvēra, ka atteikšanās sniegt palīdzību apdraudētu arī pašu Poliju — ja alianse nespētu aizstāvēt savas austrumu dalībvalstis, nākotnē pati Polija varētu palikt bez sabiedroto atbalsta.

Reakcija uz Blaščaka izteikumiem

Kosinjaka-Kamiša paziņojums bija atbilde uz bijušā aizsardzības ministra Mariuša Blaščaka vārdiem Radio ZET intervijā, kurā tas apgalvoja, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā Baltijas valstīm Polijas karavīru prioritāte būtu savas valsts aizsardzība, ņemot vērā Polijas robežu ar Krieviju un Baltkrievijas tuvās attiecības ar Maskavu. Kosinjaks-Kamišs šo nostāju kritizēja, atgādinot, ka Polijas karavīri jau šobrīd dien Latvijā Kanādas vadītā NATO kontingentā, un ka Varšava pati nevar paļauties uz sabiedroto atbalstu, ja rada šaubas par gatavību aizstāvēt kaimiņus.

Ministrs minēja arī Portugāles Aizsardzības ministrijas pārstāvja Rikardu Piņeiru Alveša teikto, kurš, neraugoties uz sava reģiona attālumu no Krievijas, apliecinājis gatavību pildīt NATO 5. panta saistības. Kosinjaks-Kamišs pauda, ka Polijas karaspēks noteikti iesaistīsies, ja tiks uzbrukts jebkurai sabiedrotajai valstij, bet konkrētos uzdevumus tādā gadījumā noteiktu NATO apvienoto spēku komandieris.

Viņš arī atgādināja, ka sabiedrotajiem jāpalīdz cits citam pat tad, ja 5. pants formāli netiek iedarbināts, minot piemēru, kā Polija 2025. gada septembrī pēc dronu ielidošanas tās gaisa telpā izmantoja NATO 4. pantu, kas paredz dalībvalstu savstarpējas konsultācijas.