Polijas lauksaimnieki: izdegšana, psihiskās krīzes un nevēlēšanās nodot saimniecību bērniem
Polijas konferencē par lauksaimniecības izaicinājumiem izskanēja, ka 70% aptaujāto zemnieku nav skaidras saimniecības nākotnes redzējuma, bet 24% ieteiktu šo profesiju saviem bērniem. Polijas lauksaimnieku sociālās apdrošināšanas iestāde KRUS sākusi darbu pie aizstāšanas sistēmas.

Polijas konferencē „Narodowe Wyzwania w Rolnictwie 2026” (Nacionālie izaicinājumi lauksaimniecībā) lauksaimnieki un eksperti runāja par izdegšanu, psihiskās veselības krīzēm un iemesliem, kāpēc jaunie cilvēki atsakās pārņemt ģimenes saimniecības. Diskusijā atklāti pētījumi liecina, ka daudziem zemniekiem nav skaidra priekšstata par saimniecības nākotni. Polijas lauksaimnieku sociālās apdrošināšanas iestāde KRUS šajā sakarā sākusi darbu pie aizstāšanas sistēmas, kas ļautu zemniekiem atpūsties vai ārstēties, nepārtraucot ražošanu.
Pētījumu rezultāti
Polijas Zinātņu akadēmijas Lauku un lauksaimniecības attīstības institūta pētījumā, ko vasarā veica kopā ar fondu „Polska z Natury”, piedalījās 500 zemnieku un zemnieču no saimniecībām līdz 100 hektāriem. Par vienu no lielākajām problēmām 84% minēja ražošanas izmaksu pieaugumu. Tālāk sekoja investīciju līdzekļu trūkums un klimata pārmaiņas, kuras minēja 46% respondentu. Pētniece Ruta Śpiewak norādīja, ka 70% zemnieku nezina, kas notiks ar saimniecību, kad paši vairs nevarēs vai nevēlēsies to attīstīt.
Pētījumu kompānijas Ipsos pārstāve Joanna Skrzyńska atzīmēja, ka aptuveni puse lauksaimnieku ir apmierināti ar savu darbu, taču tikai 24% šo profesiju ieteiktu bērniem, bet gandrīz 40% to nedarītu.
Jaunie un ģimenes konflikti
Lauksaimnieks Michał Nowacki, pazīstams kā Rolnik NIEprofesjonalny, minēja, ka jauniešiem bieži trūkst patstāvības lēmumu pieņemšanā. Viņš atsaucās uz gandrīz 700 komentāriem no cilvēkiem, kuri atteikušies pārņemt saimniecību: visbiežāk minēts lēmumu pieņemšanas trūkums, vecākās paaudzes iejaukšanās privātajā dzīvē un bērnu piespiešana strādāt no mazotnes. Tikai pēc tam minēti ekonomiski iemesli. Bija arī stāsti par sievietēm, kurām liegta mantošana, jo saimniecību bija paredzēts nodot dēlam.
Zemniece Agnieszka Tołłoczko-Wróbel pastāstīja, ka labas konjunktūras dēļ divkāršoja kartupeļu audzēšanas platības, bet tirgus situācija strauji mainījās. Viņa arī stāstīja, ka saimniecības pārņemšanai nebija sagatavota: neilgi pēc nodošanas sākuma nomira vīrs, bet tēvs guva smagu traumu.
Psihiskā veselība
Psihiatre Maja Herman uzsvēra, ka saimniecībā izzūd robeža starp darbavietu un mājām, un aicināja nebaidīties meklēt profesionālu palīdzību, arī ģimenes ārsta kabinetā. Nowacki atzina, ka izmanto psihologa palīdzību. Herman atgādināja, ka depresija var novest pie nāves.
KRUS aizstāšanas sistēma
KRUS priekšsēdētāja vietniece Helena Rudzis-Gruchała informēja, ka darbs pie sistēmas notiek kopā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības ministriju. 9. novembrī notika semināri ar zemniekiem; lielākās bažas rada aizstājēju kvalifikācija, mantas drošība un bioaizsardzība piena saimniecībās. Viena no idejām ir sagatavot aizstājējus lauksaimniecības skolās.


