Politiķi par klimatu runā mazāk, bet zaļā pārkārtošanās nestājas
The New York Times vēsta, ka arvien vairāk politiķu izvairās publiski runāt par klimata pārmaiņām, tomēr pāreja uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un zaļo ekonomiku turpinās neatkarīgi no tā.
Izdevums The New York Times savā jaunākajā publikācijā norāda uz pamanāmu tendenci politiskajā retorikā — arvien vairāk politiķu dažādās valstīs ir samazinājuši vai pilnībā pārtraukuši publiski runāt par klimata pārmaiņām kā tēmu. Tas liecina par izmaiņām tajā, kā šī problēma tiek pozicionēta sabiedriskajā un politiskajā diskursā.
Tomēr, kā uzsver izdevums, šī retorikas maiņa nenozīmē, ka process, kas pazīstams kā "zaļā pārkārtošanās" — pāreja no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem enerģijas avotiem un ar to saistītām tehnoloģijām un ekonomikas modeļiem — būtu apstājies. Pretēji — šis process turpina virzīties uz priekšu, lai arī tas vairs netiek tik bieži un atklāti sasaistīts ar klimata pārmaiņu diskursu politiskajos izteikumos.
Šī situācija atspoguļo plašāku parādību, kad praktiskā un ekonomiskā rīcība klimata un enerģētikas jomā kļūst arvien mazāk atkarīga no tā, cik aktīvi par to runā politiskās aprindas. Lēmumi, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu ieviešanu, var tikt pieņemti un īstenoti arī tad, kad klimata pārmaiņas kā politisks temats zaudē redzamību publiskajā telpā.
The New York Times publikācija vērš uzmanību uz šo pretrunu — mazinātu politisko uzmanību klimata tēmai, no vienas puses, un nepārtrauktu zaļās ekonomikas attīstību, no otras puses — kā uz nozīmīgu, taču ne vienmēr acīmredzamu norisi pasaules politikā un ekonomikā.
