Politiķu skandāli pirms vēlēšanām: vai tie ietekmēs vēlētāju izvēli?
Īsi pirms vēlēšanām vairāki politiskie spēki saskārušies ar skandāliem, kuru rezultātā divas personas izslēgtas no partijām, tomēr tās turpina kandidēt. Politologi diskutē, cik lielā mērā tas ietekmēs vēlēšanu rezultātus.
Pavisam neilgi pirms gaidāmajām vēlēšanām vairākus politiskos spēkus skāruši skandāli, kas vismaz divos gadījumos beigušies ar attiecīgo personu izslēgšanu no partijas biedru rindām. Tomēr neviens no viņiem nav izsvītrots no vēlēšanu sarakstiem – kandidēt viņi turpina.
Viens no izskanējušajiem gadījumiem skar Reini Uzulnieku, kurš zaudēja labklājības ministra portfeli pēc tam, kad tika pieķerts, vadot automašīnu pamatīgā alkohola reibumā. Pēc šī incidenta viņš tika izslēgts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Tomēr Uzulnieks pats apliecinājis, ka gadījumā, ja vēlētāji viņu ievēlēs Saeimā, no deputāta amata viņš neatkāpsies.
Politologu vērtējums
Raidījumā "Spried ar Delfi" šo situāciju komentēja politologs un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors Jānis Ikstens. Reaģējot uz Uzulnieka nodomu turpināt politisko karjeru, viņš retoriski vaicāja, kā būtu vērtējama situācija, ja attiecīgajai personai būtu 200 000 eiro kredītsaistību.
Savukārt politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes programmu direktore, situāciju raksturojusi kā tādu, kurā darbojas "citi morāles standarti" – netieši norādot uz atšķirību starp sabiedrībā pieņemtajām normām un to, kā rīkojas daļa politiķu pēc skandālu atklāšanās.
Diskusijas pamatā ir jautājums, vai šādi gadījumi – izslēgšana no partijas, taču turpināta kandidatūra vēlēšanās – ietekmēs vēlētāju lēmumus gaidāmajās vēlēšanās, vai sabiedrība šādus incidentus vairs neuzskata par šķērsli politiskajai karjerai.
