Politiski represēto skaits Latvijā turpina strauji sarukt
Šobrīd Latvijā ir 7725 personas ar politiski represētā statusu – krietni mazāk nekā pirms gada vai desmit gadiem. Lielākā daļa ir gados veci cilvēki, kas bērnībā piedzīvojuši deportācijas.
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, 14. jūnijā, atceroties 1941. gada deportācijas, kad no Latvijas uz Sibīriju un Kazahstānu tika izsūtīti vairāk nekā 15 400 cilvēku, Jauns.lv aplūko politiski represēto personu statusa dinamiku.
Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā statuss tika piešķirts desmitiem tūkstošu cilvēku, pamatojoties uz likumu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu”. Deviņdesmito gadu beigās šādu statusu bija 30–40 tūkstošiem represēto un viņu bērnu. 2011. gadā vien 18 566 cilvēki bija atzīti par cietušajiem komunistiskā vai nacistiskā režīmā.
- gadā Latvijas Politiski represēto apvienība ziņoja, ka Latvijā ir 8870 politiski represētās personas – 8278 komunistiskā un 592 nacistiskā režīma represētie. Šogad, pavasarī, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) uzskaitījusi 7725 personas ar šo statusu. Pārsvarā tie ir cilvēki, kas deportācijās nonākuši kā mazi bērni vai dzimuši trimdā 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportācijās.
Skaitu samazināšanos apliecina arī Rīgas domes dati: pērn pirms 14. jūnija politiski represētā pabalstu saņēma 1823 cilvēki, bet šogad – 1706 rīdzinieki.
/nginx/o/2026/02/25/17477651t1h7c7a.jpg)