Politologs: Kulberga uzrāviens valdības veidošanā sāk noplakt
LU profesors Jānis Ikstens TV24 raidījumā norādīja, ka premjera amata kandidāta Andra Kulberga sākotnējais uzrāviens valdības veidošanā mazinās. Viņaprāt, to ietekmē politiķa ierobežotā pieredze pozīcijā un frakcijas vienotības jautājumi.
Valdības veidošanas process Latvijā ieildzis, un tas liecina, ka jauna Ministru kabineta izveide nebūs tik gluda, kā sākotnēji šķita. To TV24 raidījumā „Nedēļa. Post scriptum” norādīja politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, vērtējot premjera amata kandidāta Andra Kulberga (partija AS) izredzes.
Vaicāts, vai Kulberga „zvaigžņu stunda” nesāk izdziest, eksperts smaidot atbildēja, ka stunda tāpēc ir stunda, lai kādā brīdī beigtos. Vienlaikus viņš piebilda, ka viņam ir žēl, ka zvaigzne, kas tik spoži iemirdzējās, lēnām sāk apdzist.
Pieredze un frakcijas vienotība
Ikstens uzsvēra, ka Kulbergu sabiedrība vislabāk iepazinusi kā opozicionāru Saeimā, nevis kā pozīcijas politiķi. Tagad, kad viņš vairs nav ērtajā opozīcijas lomā, tikai kritizēt nevar – ir jārada arī pašam. Politologa ieskatā Kulberga politiskā pieredze ir visnotaļ ierobežota, un situācija, kurā viņš nonācis, ir fundamentāli atšķirīga.
Tāpat profesors norādīja, ka lielas frakcijas vadīšana, kas no malas var šķist priekšrocība, praksē rada jaunus izaicinājumus. Viņam šķiet, ka AS frakcija nemaz nav tik vienota, kā varētu likties, un tieši tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc process norit lēni.
Kā līdz tam nonāca
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc 15. Saeimas sanākšanas uzticēja AS politiķim Kulbergam veidot jauno valdību. Kulbergs iepriekš pauda cerību līdz novembra vidum piedāvāt jaunā Ministru kabineta modeli.
Pašlaik kā iespējamie scenāriji tiek minēti AS sadarbība ar NA un JV, AS un NA valdība, kā arī AS mazākumvaldība, kas pamatā balstītos uz LPV atbalstu.
