Politologs: Trampa lēmums apturēt sankcijas pret Krieviju ir nodevība pret demokrātiju

ASV prezidents Donalds Tramps ir apturējis pirms mēneša pieņemto likumu par plašām sankcijām un jauniem muitas tarifiem pret Krieviju, un to izdarījis īsi pirms likuma automātiskās stāšanās spēkā. Latvijas politologs Kārlis Daukšts aģentūrai LETA norādīja, ka ar šādu lēmumu Tramps nostājas autoritārisma pusē un zināmā mērā nodod demokrātiju.

Kas apturēts

Tramps 18. septembrī parakstīja likumprojektu, ko pēc pieņemšanas ASV Kongresā bija paredzēts izmantot kā spiediena līdzekli Krievijai tās kara pret Ukrainu dēļ. Likums paredzēja, ka sankcijas un tarifi stājas spēkā automātiski 30 dienu laikā pēc parakstīšanas, ja prezidents nenolemj citādi. Saskaņā ar piektdien publicēto izpildrīkojumu jaunie ierobežojumi tiek apturēti līdz turpmākam paziņojumam. Tramps lēmumu skaidroja ar „ASV nacionālajām interesēm”.

Sankcijas būtu vērstas pret Krievijas enerģētikas un aizsardzības nozarēm, prezidentu Vladimiru Putinu un citām augstākajām amatpersonām, kā arī pret Maskavas tankkuģu „ēnu floti”, ko izmanto Rietumvalstu sankciju apiešanai. Tramps saņemtu arī pilnvaras noteikt līdz 100% augstus muitas tarifus lielākajiem Krievijas naftas un gāzes pircējiem, tostarp Indijai un Ķīnai, lai samazinātu Maskavas ieņēmumus kara finansēšanai. Likums vērsts arī pret uzņēmumiem un ārvalstu dalībniekiem, kas atbalsta Krievijas armiju, un paplašina sankcijas pret Irānu. Tas nosaukts republikāņu senatora Lindsija Greiema vārdā; viņš no 2025. gada aprīļa centās panākt tā pieņemšanu un nomira šogad jūlijā.

Politologa vērtējums

Daukšts, citējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vārdus, lēmumu raksturoja kā zināmu nodevību gan pret Ukrainu, gan pret demokrātiju. Viņaprāt, tas rada saspīlējumu abās lielākajās ASV partijās. Pirms vidustermiņa vēlēšanām Trampam esot jāparāda sevi kā spēcīgam līderim un demokrātijas aizstāvim, taču tas ir pretrunā ar viņa rīcību. Politologs uzskata, ka piekāpšanās Putinam valsts iekšienē neatstāj pozitīvu iespaidu.

Atbildot uz jautājumu par ietekmi uz Eiropu, Daukšts norādīja uz plašām diskusijām starp Eiropas Savienības un NATO vadību. Pēc NATO spēku komandiera Eiropā, ASV ģenerāļa Aleksa Grinkeviča runas Varšavas samitā, esot redzamas arī pretrunas ASV aizsardzības jeb kara ministrijā. Vai tās ietekmēs Ukrainu, esot grūti prognozēt.