Poļu lauksaimnieki dalās pieredzē sojas audzēšanā: agrs sējas laiks un nezāļu kontrole
Polijā sojas platības pieaugušas no dažiem simtiem hektāru līdz vairāk nekā 100 tūkstošiem hektāru. Lauksaimnieks no Varmijas un Mazūrijas vojevodistes dalās pieredzē par savu audzēšanas tehnoloģiju.
Polijas lauksaimniecības portāls Farmer.pl apkopojis pieredzi, ko sojas audzētāji izmanto savās saimniecībās. Soja var šķist samērā nepretenciozs augs, taču praksē ražas panākumus bieži nosaka sīkumi, tāpēc daudzi audzētāji izstrādā savu tehnoloģiju.
Platības strauji pieaugušas
Pēdējos gados soja Polijas laukos ieviesusies strauji: pirms 2012. gada tā aizņēma vien 200–300 hektāru, bet 2026. gadā platības pārsniegušas 100 tūkstošus hektāru. Galvenais sojas audzēšanas reģions ir valsts dienvidi, īpaši Subkarpatu vojevodiste, taču audzēšana pakāpeniski virzās arī uz ziemeļiem. Palielinoties platībām, pieaug arī lauksaimnieku pieredze un zināšanas par audzēšanas tehnoloģiju.
Viena saimniecība: pieredze sešu gadu garumā
Slavomirs Stefanskis no Varmijas un Mazūrijas vojevodistes soju audzē sešus gadus. Viņš cenšas panākt, lai soja katru gadu aizņemtu vismaz 20 % no saimniecības sējumu struktūras. Lauksaimnieks izvēlas labi zarojošas šķirnes, kuru agrīnums pēc Polijas šķirņu izmēģinājumu centra COBORU skalas ir no 4 līdz 7. Šosezon lielākās platības aizņem šķirnes Arnold un Ceres.
Saimniecībā izmanto bezaršanas augsnes apstrādi visā platībā. Rudenī veic dziļo apstrādi, bet pavasarī augsni ecē un dienu pirms sējas apstrādā seklāk. Pirmssējas mēslojums balstīts uz fosforu un kāliju, slāpekli nepievienojot. Stefanskis izvēlas bezhlorīda mēslojumu vai mēslojumu ar zemu hlorīdu saturu, lai nekaitētu augu sakņu bumbuļbaktērijām.
Saskaņā ar lauksaimnieka pieredzi rūpnieciskā sēklu inokulācija nodrošina labu bumbuļu veidošanos, un papildu inokulācija nav nepieciešama. Par obligātu viņš uzskata sēklu kodināšanu pirms sējas ar fungicīdu, lai pasargātu augus no stādu sakņu puves, ko viņš min kā vienu no bīstamākajām sojas jaunības slimībām.
