Postoši ugunsgrēki Eiropā: kartes, dati un cīņa ar liesmām
Francijā un Spānijā plosošie mežu ugunsgrēki ir piespieduši vairāk nekā 300 000 cilvēku pamest savas mājas, un liesmas apdraud gan militāros objektus, gan vīna reģionus.
Šovasar Eiropu mocījuši ilgstoši karstuma viļņi, temperatūrai daudzviet pārsniedzot 40 grādus pēc Celsija. Francijā šogad izdeguši vairāk mežu nekā jebkad šajā gadsimtā, bet Spānijas galvaspilsētas Madrides reģionā ugunsgrēki esot vissmagākie, kādi piedzīvoti.
Viena no vissmagāk skartajām teritorijām ir Žironda (Gironde) Francijas dienvidrietumos, netālu no Bordo pilsētas. Liesmas, kas strauji izpletās pa mežiem un laukiem, piespiedušas vairāk nekā 200 000 cilvēku evakuēties. Mazāk nekā četrās dienās nodeguši vairāk nekā 420 kvadrātkilometri – platība, kas ir aptuveni četras reizes lielāka par Parīzi. Ugunsgrēks šobrīd atrodas tikai 15 kilometrus no Bordo dienvidu nomalēm.
Liesmas apdraud arī vairākus militārus un rūpnieciskus objektus, tostarp tās, kas saistītas ar Francijas ballistiskajām raķetēm, raķešu dzinējiem un bīstamu ķīmisku vielu pārstrādi.
Ugunsgrēki kļuvuši tik spēcīgi, ka tie radījuši savus pērkona negaisus. Retā meteoroloģiskā parādība rodas, kad uguns siltums liek gaisam strauji celties augšup, līdzi paņemot dūmus, pelnus un ūdens tvaikus. Tas var izraisīt zibens spērienus, kas aizdedzina jaunus ugunsgrēkus, un rada grūti prognozējamus apstākļus.
Francijas glābēji cīņā ar liesmām izmanto lidmašīnas, kas izlej ugunsdzēsības līdzekļus, kā arī Canadair tipa ūdensbumbvedējus, kas 12 sekundēs spēj uzņemt 6000 litru ūdens no ezeriem vai jūras. Bīstamās dienās lidmašīnas patrulē pār augsta riska zonām pat pirms ugunsgrēku izcelšanās, lai jau dažu minūšu laikā varētu reaģēt. Uz zemes tiek izmantoti buldozeri un ekskavatori, lai izveidotu ugunsmūrus – simtiem metru platas joslas bez veģetācijas.
Žirondā liesmu apkarošanā iesaistīti aptuveni 2500 ugunsdzēsēju, 1500 karavīru un 1200 policistu. Arī Spānijā izmanto līdzīgas taktikas. Madrides reģiona valdības pārstāvis Francsiko Martins ugunsgrēkus nosaucis par neapšaubāmi lielākajiem reģiona vēsturē.
Klimata pārmaiņu izraisītā karstā un sausā laika dēļ ugunsgrēki izplatās ātrāk un deg daudz postošāk. Daudzi uz vietas baidās, ka nākamajā nedēļā, prognozējot sausu un karstu laiku, situācija var pasliktināties.
