Pozņaks: Eiropai jāpielāgojas jaunajai kara realitātei, Baltijas valstīm nepieciešama atšķirīga pieeja

Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks (EKR) intervijā TVNET uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā mainījis izpratni par drošību, kas vairs nav tikai armijas jautājums. Pēc viņa teiktā, valsts aizsardzība ietver dronus, infrastruktūras aizsardzību, civilo gatavību un sabiedrības iesaisti.

Droni kā dominējošs ierocis Pozņaks atsaucās uz Ukrainas amatpersonu datiem, ka vairāk nekā 80% apstiprināto ienaidnieka mērķu iznīcināšanas gadījumu šobrīd saistīti ar droniem. Tomēr Eiropas aizsardzības budžetos dronu attīstībai un iegādei joprojām atvēlēta neliela daļa. Viņš norādīja, ka tradicionālā pieeja ar ilgtermiņa iepirkumiem un lielām platformām ir novecojusi, jo dronu tehnoloģiju cikls ir vien dažas nedēļas. Eiropai nepieciešama elastība un spēja ātri ieviest inovācijas, ko var nodrošināt mazie un vidējie uzņēmumi, ja tiem ir ilgtermiņa līgumi un prognozējams pieprasījums.

Atkarība no Ķīnas un stratēģiskā autonomija Eiropa joprojām ir atkarīga no Ķīnas kritiskajās izejvielās un pārstrādē, norādīja deputāts. Viņš kā piemēru minēja Taivānu, kas pusvadītāju ražošanā kļuvusi par līderi ilgtermiņa stratēģijas dēļ. Pozņaks uzsvēra, ka Eiropai jāattīsta pašai savas pārstrādes jaudas un jāveido partnerības ar uzticamām valstīm, piemēram, Kanādu, lai nepieļautu atkarību no viena piegādātāja.

Baltijai reakcija minūtēs Baltijas valstīm nav Ukrainas priekšrocības – lielo attālumu dēļ. Kad Krievijas droni lido uz Kijivu, ir laiks reaģēt, bet Baltijā tie sasniedz mērķus dažu minūšu laikā. Tāpēc Ukrainas modeli nevar kopēt – tas jāpielāgo vietējiem apstākļiem. Īpaša uzmanība jāpievērš agrīnai brīdināšanai un ātrai reaģēšanai.

Sabiedrības iesaiste un civilā aizsardzība Viena no svarīgākajām mācībām no Ukrainas ir sabiedrības iesaiste, uzsvēra Pozņaks. Daudzi Baltijas iedzīvotāji vēlas palīdzēt, bet nezina kā. Viņš mudināja veidot sistēmas, kur iesaistās brīvprātīgie un vietējās kopienas. Pozņaks arī ierosināja skolas iekļaut kritiskās infrastruktūras sarakstā, jo tās jau praksē pilda šo funkciju. Runājot par patvertnēm, viņš aicina izvērtēt draudus: tām jābūt tur, kur cilvēki atrodas, nevis tālu. Kā piemēru viņš min Izraēlu, kur aizsardzība ir integrēta ēkās.

Gatavība mazina bailes Noslēgumā Pozņaks atgādināja, ka drošību veido visa sistēma – institūcijas, uzņēmumi, sabiedrība. Viņš uzskata, ka gatavība neizslēdz riskus, bet mazina neziņu un bailes. Cilvēkiem, kuriem ir plāns un zināšanas, sabiedrība kļūst noturīgāka.