Prezidenta Trampa miljardi: Baltā nama ieņēmumi bez precedenta
Donalds Tramps savā pirmajā atgriešanās gadā Baltajā namā nopelnījis vismaz 2,2 miljardus dolāru, kas ir bezprecedenta summa ASV vēsturē un rada jautājumus par interešu konfliktu.
Saskaņā ar jaunāko finanšu deklarāciju, Donalds Tramps 2025. gadā guvis ienākumus vismaz 2,2 miljardu dolāru apmērā, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2024. gadā. Šī summa ir nepieredzēta ASV prezidentu vēsturē, salīdzinot ar Hariju Trūmenu, kurš pēc amata atstāšanas dzīvoja tikai no armijas pensijas 113 dolāru mēnesī, vai Džordžu Bušu, kurš savus ieguldījumus nodeva neatkarīgā trestā.
Barbara Perija, prezidentu vēsturniece no Virdžīnijas Universitātes, norāda, ka šāda situācija ir bezprecedenta. Tramps lielāko daļu ienākumu guvis no kriptovalūtu nozares – 1,4 miljardus dolāru no kriptovalūtu aktīviem, tai skaitā 635 miljonus dolāru honorāros no Celebration Coins, kas saistīta ar $TRUMP meme monētu. Vēl 500 miljonus dolāru viņš nopelnījis no uzņēmuma World Liberty Financial, kuru dibinājuši viņa dēli un Tuvo Austrumu un Ukrainas īpašā sūtņa Stīva Vitkofa dēli.
Baltā nama preses sekretāra vietniece Anna Kellija noliegusi, ka Tramps un viņa ģimene gūtu labumu no prezidenta amata. Tomēr Tramps ir veicis vairākus soļus, kas labvēlīgi ietekmējuši viņa biznesu. Piemēram, pagājušajā jūlijā viņš parakstīja likumu, kas atbalsta stabilās monētas, tikai četrus mēnešus pēc tam, kad World Liberty Financial uzsāka savu digitālās valūtas projektu. Oktobrī Tramps apžēloja Binance dibinātāju Čanpenu Džao.
Trampa ģimenes bizness un tuvākie līdzgaitnieki guvuši peļņu arī citās nozarēs. Pēc New York Times ziņām, Tramps noslēdza vienošanos ar Kazahstānas prezidentu par piekļuvi kritiskajiem minerāliem, un viņa dēli vēlāk ieguva mazākuma daļu projektā iesaistītā uzņēmumā. Arī investīciju firma Cantor Fitzgerald, kuru vada tirdzniecības sekretāra Hovarda Lutnika dēli, piedalījās darījumā.
Tramps trešdien žurnālistiem skaidroja, ka peļņa radusies no akciju tirgus un ka viņš neiesaistoties ģimenes biznesa darījumos. Ētikas uzraugi, tostarp bijušais Baltā nama ētikas jurists Ričards Peinters, uzskata, ka šāda situācija rada nopietnas bažas par interešu konfliktu.
