trešdiena, 2026. gada 18. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

LauksaimniecībaPublicēts: 2026. gada 18. novembris 02:01

Profesors: arī ar pareizu pH daļa mēslojuma Polijas smilšainajās augsnēs var aizskalot

Poznaņas Dabaszinātņu universitātes profesors Bartlomejs Glina Polijas Vielkopolskas reģionā analizēja divslāņu augsnes profilu. Viņš norādīja, ka vāja struktūra, slikts kalcija un magnija samērs un augsnes poru proporcijas var radīt ūdens un barības vielu zudumus pat tad, ja pH ir kārtībā.

Foto: topagrar.pl (Polija)

Poznaņas Dabaszinātņu universitātes profesors Bartlomejs Glina Polijas rietumu daļā, Vielkopolskas reģionā, lauksaimniecības projekta „Pogotowie Polowe” (lauka ātrā palīdzība) epizodē analizēja augsnes šķērsgriezumu. Viņa secinājums zemniekiem: ja augsnei ir vāja struktūra, daļa mēslojuma var tikt aizskalota dziļāk, pat ja augsnes skābums (pH) ir normāls. Tas svarīgi laikā, kad sausums un nevienmērīgi nokrišņi liek ievērot, cik daudz ūdens augsne spēj noturēt augiem pieejamu.

Smilšaina virskārta, auglīgs apakšslānis

Analizētajā augsnē virspusē ir vairāk nekā 70 cm smilšainu nogulumu, zem kuriem atrodas auglīgi morēnas māli. Pēc profesora teiktā, tieši mālainie slāņi nodrošina lielu daļu augsnes ražošanas potenciāla, jo satur daudz barības vielu un labāk notur ūdeni. Tāpēc augu saknēm jāspēj iesniegties šajos dziļākajos slāņos, tad kultūraugi ir izturīgāki pret sausumu.

Augsnes veidu var pārbaudīt arī bez laboratorijas: no mitras augsnes mēģina veidot bumbiņu un lentīti. Virskārtā izdevās izveidot tikai bumbiņu, bet dziļākajā slānī – arī aptuveni 2,5 cm garu lentīti. Māla daļiņu īpatsvaru smilšainajā slānī profesors lēsa uz 3–4%, mālā – līdz 20%.

Poras, ūdens un zudumi

Augiem pieejamais ūdens atrodas vidēja izmēra porās (mezoporās). Mazākajās porās ūdens ir noturēts tik stipri, ka saknes to nespēj uzņemt, savukārt lielajās porās ūdens ātri aizplūst dziļāk un var aizskalot barības vielas. Virskārtā lielo poru īpatsvars tika lēsts 50–55%, vieglāk smilšainā augsnē – pat 60–70%. Šie ir aptuveni aprēķini, kas būtu jāapstiprina ar analīzēm.

Pilnībā piesātinātā 30 cm augsnes kārtā var uzkrāties ap 100 litru ūdens uz kvadrātmetru, bet visā aptuveni metru dziļajā profilā – līdz 400–450 litriem. Ne viss šis ūdens gan ir augiem pieejams.

Kalcijs, magnijs un organiskā viela

Laukā pH bija 6,5–6,8, taču kalcija un magnija attiecība varēja būt 8:1 vai 9:1, nevis smilšainām augsnēm ieteicamie aptuveni 4–5:1. Profesors ieteica pirms lēmumiem veikt apmaiņas katjonu analīzi. Humusa veidošanai viņš ieteica starpkultūras un kūtsmēslus, savukārt kūtsmēslu šķidrums un biogāzes atlikums struktūru neuzlabo. Salmus un augu atliekas labāk iestrādāt sekli – 5–10 cm dziļumā.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā