Profesors: augsne var uzglabāt simtiem litru ūdens, taču augiem tā ne vienmēr pieejama
Poznaņas Dabas zinātņu universitātes profesors Bartlomejs Glina Polijas lauksaimniecības konferencē skaidroja, ka sausuma izturību nosaka augsnes struktūra un tās spēja noturēt augiem pieejamu ūdeni. Viņaprāt, augsnes atjaunošana ir ilgtermiņa pamats saimniecību sagatavošanai ūdens trūkumam.

Polijas lauksaimniecības portāla Farmer.pl rīkotajā konferencē „Narodowe Wyzwania w Rolnictwie 2026” (Nacionālie izaicinājumi lauksaimniecībā) Poznaņas Dabas zinātņu universitātes profesors Bartlomejs Glina stāstīja, kā augsnes īpašības ietekmē kultūraugu izturību pret sausumu. Viņa galvenā atziņa: nepietiek ar to, ka augsnē ir ūdens — izšķiroši ir tas, cik daudz no tā augi var izmantot. Tas ir svarīgi, jo ūdens trūkums sezonas laikā kļūst biežāks.
Nokrišņu sadalījums svarīgāks par summu
Pēc profesora teiktā, 2024. gadā nokrišņu daudzums Polijā bija 99,4 % no normas, bet 2025. gadā — 89,3 %, proti, 546 mm. Taču augiem svarīgs ir ne tikai kopējais apjoms, bet arī tas, kā lietus sadalās gada laikā. Garāki pārtraukumi starp lietiem un augstāka temperatūra pastiprina augu transpirāciju un ūdens iztvaikošanu no augsnes. Laistīšana var glābt ražu, bet problēmu neatrisina pēc būtības.
Fizikālās īpašības bieži paliek bez uzmanības
Glina atzīmēja, ka lauksaimnieki parasti pārbauda pH un barības vielu daudzumu, bet retāk — augsnes blīvumu, sablīvējumu vai agregātu struktūru. Viņš minēja divus blakus laukus ar vienādu augsnes tipu: vienā aptuveni 12 gadus lietoti atjaunojoši paņēmieni, otrā — konvencionāla apstrāde ar aršanu. Pēc intensīviem nokrišņiem pirmajā laukā ūdens iesūcās, otrajā veidojās ūdens uzkrājumi, jo sablīvējums kavēja ūdens kustību dziļāk.
Augsnes atšķirīgā ietilpība
Polijā izšķir 30 augsņu tipus un 183 apakštipus. Salīdzinot 120 cm dziļus profilus, pelēkbrūnajā podzolētajā augsnē (gleba płowa) kopējais ūdens krājums bija ap 486 litriem uz kvadrātmetru, no tiem 200–240 litru augiem viegli pieejami. Rūsganajā augsnē (gleba rdzawa) kopējais krājums bija ap 389 litriem, bet viegli pieejami tikai 50–70 litri.
Ko darīt
Profesors uzsvēra, ka universālu risinājumu nav, un sākumā jāveic konkrētā lauka diagnostika, piemēram, ar penetrometru. Kā atjaunojošus paņēmienus viņš minēja augsnes segumu, pēcražas atlieku atstāšanu, starpkultūras, vienkāršotu apstrādi un organiskos mēslojumus; pie sablīvētiem slāņiem var būt pamatota dziļirdināšana. Rezultāti rodas vairāku sezonu laikā.


