Programmētājs strīdas ar Riču Hikiju: mākslīgā intelekta valodas modeļi tomēr ir rīks
Emuāra autors iebilst Riča Hikija 11. oktobra rakstam, kurā apgalvots, ka lielie valodas modeļi nav rīki, bet automatizācija. Viņš uzskata, ka šādu modeļu lietošana ir prasmju jautājums un tie joprojām ir cilvēka vadāms instruments.
Tehnoloģiju jomā turpinās diskusija par to, vai mākslīgā intelekta lielos valodas modeļus (LLM) var uzskatīt par rīku. Emuāra vietnē yyhh.org publicētā rakstā autors atbild uz Riča Hikija 2026. gada 11. oktobra tekstu „'AI' is Not a Tool”. Hikija raksta tēze ir tāda, ka LLM ir drīzāk automatizācija nekā rīks, jo tos nevar vadīt tā, kā cilvēks vada rīku. Atbildes autors piekrīt vienam: uzdodot darbu citam, var zaudēt iespējas mācīties. Taču secinājumu viņš uzskata par nepamatotu.
Prasme un spriedums
Autors norāda, ka arī pēc paša Hikija definīcijas LLM var būt kaut kas tāds, ko cilvēks vada. Zāģa paņemšana negarantē taisnu griezumu, un kalts vēl nepadara cilvēku par tēlnieku. Rīki var pastiprināt gan labu, gan sliktu spriedumu, un to lietderība atkarīga no lietotāja spējas dot norādes, izprast atgriezenisko saiti, pamanīt kļūdas un tās labot. Šīs prasības attiecas arī uz LLM.
Viņš atzīst, ka modeļu neprognozējamība ir būtisks ierobežojums. Tomēr prognozējamība, uzticamība, vienkāršība un šaura funkcija esot rīku vērtēšanas kritēriji, nevis nosacījumi, lai kaut ko sauktu par rīku.
Automatizācija un rīks
Autora ieskatā Hikija nošķīrums starp rīku un automatizāciju ir mākslīgs. Kompilators veic lielu darba daļu bez nepārtrauktas programmētāja iejaukšanās, un izklājlapa pārrēķina rezultātus bez manuālas aprēķināšanas, tomēr abus joprojām vada cilvēks, nosakot ievaddatus, pārbaudot rezultātus un izlemjot tālāk.
Programmētājs var palūgt LLM izskaidrot nepazīstamu kodu, apšaubīt skaidrojumu, pārbaudīt avotu, notestēt piedāvāto izmaiņu, to noraidīt un precizēt pieprasījumu. Tā ir cilvēka vadīta atgriezeniskā saite ar konkrētu mērķi. Hikija bažas par lasīšanu autors uzskata par pamatotām, ja kopsavilkums aizstāj zinātniskā raksta izlasīšanu. Taču cilvēks var izlasīt rakstu un LLM izmantot, lai pārbaudītu savu interpretāciju vai izpētītu iebildumu.
Valoda un atšķirība
Autoru visvairāk vīlis tas, ka Hikijs lieto mākslīgā intelekta nozares antropomorfo leksiku: „go rogue”, „escape containment”, „conspire”. Programmatūra var dot negaidītus rezultātus, neizpildīt norādes vai nodarīt kaitējumu, ja tai piešķirta piekļuve nozīmīgām darbībām, taču tās esot inženiertehniskas problēmas, nevis sazvērestība.
Autora secinājums: būtiska ir atšķirība starp instrumenta prasmīgu vadīšanu un darba uzdošanu bez pietiekamas izpratnes un uzraudzības.
