Prokuratūra vērtē iesniegumu par NA deputāta Butāna norādīto izglītību

Ģenerālprokuratūra ir saņēmusi iesniegumu par neskaidrībām saistībā ar Nacionālās apvienības deputāta Artūra Butāna pēdējās trijās Saeimas vēlēšanās sniegtajām ziņām par izglītību. Prokuratūrā apstiprināja, ka iesniegums saņemts un tiks lemts par tā tālāko virzību. Valsts policija norādīja, ka iepazinusies ar publiski pausto informāciju un par to informējusi prokuratūru, taču plašākus komentārus sniegt nevar.

Izglītības ziņas mainījušās vairākkārt

2018. un 2022. gada Saeimas vēlēšanu dokumentos, kā arī sākotnēji šā gada vēlēšanu kandidāta kartītē Butāns norādījis augstāko izglītību — Sidnejas Biznesa koledžu, absolvētu 2018. gadā ar specialitāti "Biznesa vadība". Pēc aģentūras LETA jautājumiem par Austrālijā iegūto kvalifikāciju viņa šī gada vēlēšanu kartītē augstākā izglītība nomainīta pret vidējo, bet koledža no izglītības iestāžu saraksta izņemta. Patlaban Centrālās vēlēšanu komisijas publicētajā kartītē kā augstākā izglītības pakāpe norādīta vidējā izglītība un Rīgas Tālmācības vidusskola.

Butāns skaidroja, ka Austrālijā ieguvis biznesa vadības sertifikātu, kuru Latvijā nekad nav iesniedzis pielīdzināšanai, un kopš 2018. gada par to nebija interesējies. Viņš paziņojis, ka vērsīsies Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), lai noskaidrotu kvalifikācijas atbilstību. AIC norādīja, ka bez izglītības dokumenta nevar izvērtēt, vai Butāna iegūtā kvalifikācija pielīdzināma augstākajai izglītībai Latvijā. Deputāts stāstīja, ka 2022. gadā pēc ievēlēšanas Saeimā iestājies bakalaura studiju programmā, kuru plāno pabeigt šā gada nogalē, un nākamgad iecerējis sākt maģistrantūru.

Coledža, kurā Butāns mācījies, bija privāta profesionālās izglītības iestāde Sidnejā, kuras reģistrācija beidzās 2020. gadā. Tās programmu katalogā biznesa jomā piedāvātas dažādu līmeņu sertifikātu un diplomu programmas, kas Austrālijas kvalifikāciju sistēmā atbilst dažādiem līmeņiem, taču tas automātiski nenosaka pielīdzinājumu Latvijā.

Iespējamā atbildība

Saeimas vēlēšanu likums paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu kandidāta dokumentos, un Krimināllikums par to paredz kriminālatbildību. Līdzīgā lietā 2024. gadā tiesa notiesāja bijušo deputāti Gloriju Grevcovu, kura zaudēja mandātu. Savukārt bijušajam Olaines vicemēram Andrim Vurčam par līdzīgu apsūdzību lietas izskatīšana tiesā šogad tikusi atlikta.