Proton dibinātājs Endijs Jens: privātumam un mākslīgajam intelektam būs jāsadzīvo
Šifrētu pakalpojumu uzņēmuma Proton vadītājs Endijs Jens skaidro, kāpēc lietotāju neuzticēšanās lielo tehnoloģiju kompāniju AI risinājumiem palīdz Proton pieaugumam, un stāsta, kā uzņēmums cenšas veidot privātumu saudzējošu AI čatbotu Lumo.

Proton dibinātājs un vadītājs Endijs Jens intervijā stāsta, ka uzņēmuma izaugsmi pēdējā laikā veicina lietotāju neapmierinātība ar to, kā mākslīgais intelekts tiek uzspiests populāros pakalpojumos, piemēram, Gmail. Proton, kas piedāvā šifrētas Google pakalpojumu alternatīvas — e-pastu, kalendāru, failu glabātuvi un dokumentu rīkus —, kopš dibināšanas 2014. gadā ir sasniedzis vairāk nekā 100 miljonus lietotāju.
Jens norāda, ka Proton radies pēc Edvarda Snoudena atklājumiem par valsts izlūkošanu, taču uzņēmuma dibinātāji jau toreiz secinājuši, ka lielāka problēma ir korporatīvā uzraudzība — datu vākšana, ko veic tādi uzņēmumi kā Google un Meta savu biznesa modeļu ietvaros.
Neizbēgama tehnoloģija
Lai gan Jens sevi dēvē par privātuma aizstāvi, viņš neuzskata, ka no mākslīgā intelekta var izvairīties. Viņaprāt, AI ir kļuvis par realitāti, un galvenais jautājums ir, kam uzticēt šīs tehnoloģijas nākotnes attīstību — lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem vai alternatīviem spēlētājiem ar citādu biznesa modeli. Tieši tāpēc Proton pagājušajā gadā laida klajā savu AI čatbotu Lumo, kura jaunākā versija tika izdota jūnija beigās.
Jens atzīst, ka sākotnēji Proton lietotāji kritizējuši lēmumu attīstīt AI funkcijas, taču vēlāk tie paši lietotāji sākuši prasīt, lai Lumo tiktu uzlabots — tas liecinot, ka cilvēki neiebilst pret AI kā tādu, bet gan pret veidu, kā to izmanto lielās tehnoloģiju kompānijas.
Privātuma garantijas robežas
Atšķirībā no Proton Mail, kur konfidencialitāti nodrošina matemātiska šifrēšana, Lumo pagaidām balstās uz uzņēmuma solījumu nesaglabāt sarunu žurnālus, nevis tehnisku garantiju. Jens skaidro, ka pilnībā šifrētu AI sarunu tehnoloģija vēl nav pieejama, taču norāda uz iespējamiem risinājumiem, tostarp uz drošām izpildvidēm, kuras izstrādā, piemēram, Nvidia, un kas nākotnē varētu nodrošināt lielāku aizsardzības līmeni.


