Psihologs: Vecāku trauksme bērniem kaitē vairāk nekā sarunas par ķermeni

Psihologs Nikita Grigorjevs intervijā Radio 4 uzsvēra, ka daudzas vecāku bailes par bērnu audzināšanu saistībā ar ķermeņa tēmām ir pārspīlētas. Viņš skaidro, ka bērni līdz pubertātes sākumam daudzas lietas uztver kā dabisku ikdienas sastāvdaļu un nepiešķir tām tādu nozīmi kā pieaugušie. Nozīmīgākais nav pats fakts par sarunu par ķermeni, bet gan tas, kā vecāki palīdz bērnam izprast personīgās robežas un veicina neatkarību, norāda Grigorjevs.

Pēc psihologa domām, diskusijas par bērnu atrašanos pretējā dzimuma ģērbtuvēs vai dušās, piemēram, spa centros, nav pamatotas, ja tās notiek retos gadījumos. Grigorjevs norāda, ka ap 7–8 gadu vecumu lielākā daļa bērnu jau spēj paši pārģērbties un veikt ikdienas uzdevumus. Pēc šī vecuma nepieciešamība atrasties kopā ar vecākiem pretējā dzimuma iekštelpās parasti izzūd. Svarīgi ir pievērst uzmanību bērna jūtām – ja viņš izjūt diskomfortu, vecākiem tas jārespektē.

Grigorjevs arī apsprieda ilgstošu zīdīšanu. Pēc Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem, zīdīšana ir pieļaujama līdz divu gadu vecumam. Pēc šī vecuma jautājums biežāk saistīts ar bērna nobriešanu un patstāvības veidošanu, nevis fizioloģisku nepieciešamību. Dažreiz vecāki turpina zīdīšanu, jo tā ir vieglāks veids, kā nomierināt bērnu, nevis bērna patieso vajadzību dēļ.

Psihologs uzsver, ka vislielāko ietekmi uz bērna psihi atstāj nevis ikdienišķas situācijas, kas saistītas ar ķermeni, bet gan trauksmes, konfliktu un baiļu atmosfēra ģimenē. Ja vecāki reaģē ar paniku vai agresiju, bērns var pārņemt nedrošības sajūtu. Tāpēc galvenais vecāku uzdevums ir nevis pilnībā izvairīties no šīm tēmām, bet gan ņemt vērā bērna vecumu, atbalstīt viņa neatkarību un cienīt personīgās robežas.