Puntulis: krievu valodas kā šķelšanās ieroci jāpadara neefektīvu
Kultūras ministrs Nauris Puntulis uzsver, ka valodai jākalpo vienotībai, nevis šķelšanai, un publiskajā komunikācijā jālieto latviešu valoda. Rīgas Krievu teātris iebilst pret ministra rīkojumu izslēgt krievu valodu no iestāžu publiskās saziņas.
/nginx/o/2026/07/03/17758522t1h0f2b.jpg)
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norādījis, ka Krievija gadu desmitiem izmantojusi valodu kā ietekmes un sabiedrības šķelšanas instrumentu, un Latvijas uzdevums ir šo mehānismu neitralizēt. Viņš uzsvēra, ka kultūra necieš, un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris var turpināt radīt izrādes krievu valodā, saglabājot māksliniecisko identitāti, taču valsts institūciju publiskajai saziņai jābūt latviešu valodā, lai veidotu vienotu pilsonisko telpu.
Puntulis atzīmēja, ka Krievijas agresija mainījusi drošības vidi, tādēļ valodas stiprināšana nav vēršanās pret kādu grupu, bet gan atbildīga rīcība saliedētībai. Viņš nošķir publisko saziņu, kur cilvēkus vieno latviešu valoda, un kultūras telpu, kur saglabājas radošā brīvība.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra vadība, tostarp direktore Dana Bjorka, nosūtījusi atklātu vēstuli, iebilstot pret ministra rīkojumu. Teātris norāda, ka rīkojums ir pretrunā ar vairākiem dokumentiem, piemēram, 2022. gada Ministru kabineta rīkojumu par valsts līdzdalību teātrī, kuru parakstījuši arī toreizējais premjers Krišjānis Kariņš un pats Puntulis. Tāpat teātris atsaucas uz Satversmes tiesas 2026. gada 30. marta spriedumu, kas uzdod Saeimai līdz 2027. gada 1. maijam līdzsvarot latviešu valodas, mazākumtautību tiesību un valsts drošības aspektus.
Teātra vadība uzskata, ka rīkojums, kas aizliedz krievu valodu publiskajā saziņā, ir pārsteidzīgs un varētu būt saistīts ar pirmsvēlēšanu aģitāciju. Viņi brīdina, ka pilnīga krievu valodas izslēgšana paralizētu informācijas nodošanu, piemēram, krievvalodīgajiem tūristiem un Ukrainas bēgļiem, kuri bez maksas apmeklē izrādes, un negatīvi ietekmētu teātra finanšu rādītājus. Teātris apgalvo, ka jau tagad ievēro Valsts valodas likumu un neuzrunā sabiedrību tikai krievu valodā.
Rīkojums noteic, ka KM un tās padotības iestādēm līdz 30. jūlijam jāizslēdz krievu valoda no publiskās saziņas, tostarp starptautiskajos pasākumos, stratēģijās, reklāmās un tīmekļvietnēs. Radošā mākslinieciskā darbība netiek ierobežota – ja oriģināls ir krievu valodā, to drīkst izmantot.
/nginx/o/2026/07/03/17758604t1hb10a.jpg)

