Pusē Anglijas un visā Velsā izsludināts sausums; jūlijs kļūst sausākais mēnesis vēsturē

Anglijas Vides aģentūra un Velsas Dabas resursi ir oficiāli paziņojuši par sausumu abās valstīs. Tas ir trešais šāds gadījums piecu gadu laikā pēc četriem rekordkarstuma viļņiem kopš maija, kas izžāvējuši zemi un radījuši spiedienu uz ūdens resursiem.

Jūlijā nokrišņu daudzums Anglijā bija tikai 7% no ilggadējās mēneša normas, bet Dienvidanglijā – vien 1%. Temzas upe pie Redingas reģistrēts visu laiku zemākais ūdens līmenis. Rezervuāri tuvu normai ziemas rekordlielā nokrišņu daudzuma dēļ, taču aptuveni 23 miljoniem cilvēku Anglijā un Velsā noteikti ūdens lietošanas ierobežojumi dārza laistīšanai.

Met Office prognozē, ka klimata krīze līdz 2070. gadam padarīs Apvienotās Karalistes vasaras par 1–6 grādiem karstākas un līdz pat 60% sausākas, salīdzinot ar 1990. gadu. Oksfordas klimata zinātniece Dr. Šarlote Brimikomba norādījusi, ka sausā laika apstākļi mijas ar karstuma viļņiem, izraisot ugunsgrēkus. Viņa uzsver, ka nepieciešama gan pielāgošanās, gan emisiju mazināšana, un ka klimata pārmaiņas vairs nav nākotnes problēma.

Ugunsdzēsēji jūlijā Anglijā un Velsā dzēsuši 393 savvaļas ugunsgrēkus, kas ir rekords viena mēneša laikā. Simtiem cilvēku evakuēti, kamēr 2025. gadā, kas līdz šim bija postošākais gads, evakuēti aptuveni 50. Skotijas Kērngormas nacionālajā parkā pieredzēti smagākie ugunsgrēki dzīvās atmiņas laikā, bet Ziemeļvelsas Reinogidas kalnos dūmi bija redzami no kosmosa. Ziemeļvelsas ugunsdzēsības dienests jūnijā reģistrējis 48 savvaļas un lauksaimniecības ugunsgrēkus – par 47% vairāk nekā pērn.

Lauksaimnieki visā valstī spiesti sākt ražas novākšanu agrāk vai baidās zaudēt labību ūdens trūkuma dēļ. Devonas saimniecība Riverford Organic Farmers norāda, ka šī sezona ir viena no karstākajām un sausākajām pēdējos 40 gados. Uzņēmuma piegādes direktors Lūks Kings skaidro, ka četri no saimniecības rezervuāriem izžuvuši daudz agrāk nekā parasti, un laistīšana vairs nenodrošina pietiekami daudz ūdens. Jāpieņem sarežģīti lēmumi par to, kurus kultūraugus laistīt vispirms.

Sausums atklājis arī arheoloģiskas liecības, tostarp romiešu ēkas Kaerhun fortā Konvejā un 17. gadsimta dārzu Četsvotas muižā. Londonas parki joprojām ir nokaltejuši, un Griničas karaliskā apkaime cer uz normāliem nokrišņiem, bet pagaidām brīvprātīgie palīdz laistīt kokus un augus.