Putina saasinātais strīds ar Japānu par salām liek ciest Nemuro pilsētai
Japānas zvejnieku pilsēta Nemuro, kas ekonomiski atkarīga no tirdzniecības ar Krieviju, vienlaikus ir viena no galvenajām cīnītājām par salu atgūšanu, kuras Maskava ieņēma Otrā pasaules kara beigās. Prezidenta Vladimira Putina rīcība no jauna saasinājusi šo senseno strīdu.
Japānas ziemeļu zvejnieku pilsēta Nemuro ir nonākusi neveiklā situācijā — tā vienlaikus ir atkarīga no tirdzniecības ar Krieviju un ir viena no galvenajām balsīm, kas prasa atgūt salas, kuras Padomju Savienība ieņēma Otrā pasaules kara noslēgumā.
Šīs salas atrodas netālu no Hokaido piekrastes, un to piederība kopš kara beigām ir viens no ilgstošākajiem neatrisinātajiem teritoriālajiem strīdiem starp Japānu un Krieviju. Nemuro iedzīvotāji vēsturiski ir cieši saistīti ar šo teritoriju un jau desmitgadēm virza kampaņu par salu atdošanu Japānai.
Tajā pašā laikā pilsētas ekonomika, kas lielā mērā balstīta uz zveju, ir atkarīga no tirdzniecības sakariem ar Krieviju, tostarp piekļuves ūdeņiem un tirgum, kas atrodas strīdīgo salu tuvumā. Šī divējādā atkarība — gan no konfrontācijas, gan sadarbības ar Maskavu — padara Nemuro par simbolisku vietu, kur atspoguļojas plašāks Japānas un Krievijas attiecību sarežģītais raksturs.
Saskaņā ar ziņoto, Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesen no jauna ir saasinājis šo ilgstošo strīdu, radot papildu spriedzi starp abām valstīm. Tas liek Nemuro iedzīvotājiem un vietējiem uzņēmējiem lavierēt starp vēlmi redzēt teritoriālo jautājumu atrisinātu Japānas labā un nepieciešamību saglabāt darboties spējīgas ekonomiskās attiecības ar kaimiņvalsti, no kuras lielā mērā ir atkarīga pilsētas labklājība.
Strīds par salām paliek nozīmīgs faktors Japānas un Krievijas divpusējās attiecībās, un Nemuro gadījums parāda, cik sarežģīti šādus jautājumus risināt vietējā līmenī, kur vēsturiskās prasības sastopas ar ikdienas ekonomisko realitāti.
