Putins 2026. gadā vēlas sagraut ES un NATO no iekšpuses — izlūkdienesti norāda uz Moldovu

Saskaņā ar laikraksta The New York Times rīcībā esošo informāciju, pagājušā gada nogalē notikušajā tikšanās reizē ar Krievijas militāro vadību Vladimirs Putins esot izvirzījis mērķi 2026. gadam — panākt NATO un Eiropas Savienības sabrukumu no iekšpuses. Kā vēsta NYT, atsaucoties uz divu valstu amatpersonām, kurām ir zināmas sanāksmes detaļas, šī mērķa sasniegšanā nozīmīga loma atvēlēta Moldovai.

Rietumu izlūkdienestu pārstāvji norāda, ka Kremļa prioritāšu sarakstā Ukrainas pakļaušana ir pirmajā vietā, bet kontroles iegūšana pār Moldovu — otrajā. Moldovu Krievija uzskata par potenciālu placdarmu tālākai agresijai gan pret Ukrainu, gan Rietumiem. Tāpat Putins joprojām cerot iegūt teritorijas Ukrainas dienvidos, lai izveidotu sauszemes koridoru, kas savienotu Krieviju ar Moldovu.

Rakstā atgādināts, ka 2025. gada septembrī Krievija mēģinājusi ietekmēt Moldovas parlamenta vēlēšanas ar kiberuzbrukumiem, dezinformāciju, balsu pirkšanu un aģitāciju. Kremļa kampaņā iesaistīti arī Moldovas mācītāji, kuri Krievijā saņēmuši Promsvyazbank maksājumu kartes, lai pārliecinātu draudzes locekļus iebilst pret Moldovas virzību uz ES un tās prorietumniecisko politiku.

Tāpat 2025. gada vasarā Serbijā notikušajā treniņnometnē galvenokārt Moldovas pilsoņiem mācīts rīkoties ar šaujamieročiem, pārraut policijas kordonus un aizdedzināt ēkas. Par dalību triju vai četru dienu kursos dalībniekiem maksāti 400 ASV dolāru. Rietumu izlūkdienesti saista instruktorus ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU, un mērķis bijis sagatavot kaujiniekus iejaukšanās vēlēšanu procesā. Līdzīgas nometnes notikušas arī Bosnijā un pie Maskavas. Moldovas prokuratūra norāda, ka vairāk nekā 100 jaunu Moldovas pilsoņu tur apmācīti izgatavot un lietot aizdedzināšanas līdzekļus un paštaisītas sprāgstvielas, kā arī vadīt dronus ar speciālām ierīcēm.

Tomēr Moldovas varasiestādes esot bijušas gatavas. Dažas nedēļas pirms vēlēšanām policija veikusi kratīšanas simtiem vietu un aizturējusi personas, kas apmeklējušas nometnes. Moldovas kiberdrošības speciālisti ar Rietumu sabiedroto atbalstu atvairījuši hakeru uzbrukumus. Vēlēšanās prezidentes Maijas Sandu partija saglabājusi vairākumu parlamentā.

Moldovas Kiberdrošības aģentūras direktors Mihajs Lupašku pēc notikušā norādījis: “Mēs uzvarējām kaujā, taču neesam uzvarējuši karā.”