Putins konfiscē vēl piecu Eiropas uzņēmumu aktīvus Krievijā

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis dekrētu, kas paredz piespiedu kārtā pārņemt Francijas grīdsegu ražotāja Tarkett un četru citu Eiropas uzņēmumu aktīvus Krievijā. Šo uzņēmumu kopējie gada ieņēmumi pārsniedz 50 miljardus rubļu (532 miljonus eiro). Tas turpina Maskavas praksi ņemt savā kontrolē Rietumvalstu uzņēmumu īpašumus pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

Aktīvi nodoti pagaidu pārvaldībā uzņēmumam Centre Capital, kas reģistrēts 2026. gada februārī. Tā vadītājs ir Marats Mirhaidarovs, bijušais Zabaikāļijas apgabala gubernatora administrācijas vadītājs, kurš amatu atstāja 2025. gadā pēc ievainojuma, ko guvis Krievijas karā Ukrainā.

Kuri uzņēmumi skarti

Dekrēts attiecas arī uz papīra iepakojuma ražotāju Kappa Rus, kas agrāk bija Īrijas koncerna Smurfit Kappa daļa, higiēnas preču ražotāju Ontex RU no Beļģijas grupas Ontex, metāla iepakojuma ražotāju Eviosys Packaging Kuban, kas pieder ASV uzņēmumam Sonoco Products Company, un uzņēmumu Menshen Packaging CIS, kura īpašnieks ir Vācijas plastmasas ražotājs Menshen. Visi pieci turpināja darbu Krievijā arī pēc iebrukuma.

Tarkett pēc 2024. gada pārskata datiem ir trešais lielākais grīdsegu pārdevējs pasaulē un vinila grīdsegu tirgus līderis. No 34 ražotnēm visā pasaulē tas bija saglabājis divas Krievijā un turpināja maksāt nodokļus Krievijas budžetā.

Iepriekšējie gadījumi

Jaunākie soļi seko septembrī veiktajām līdzīgām darbībām, kad Putins pagaidu pārvaldībā nodeva Šveices pārtikas koncerna Nestlé, Vācijas hipermārketu tīkla Metro, Francijas mazumtirgotāja Auchan un būvmateriālu tīkla Leroy Merlin aktīvus. Tie nonāca uzņēmuma LEV Management pārvaldībā, kas izveidots neilgi pirms lēmuma un, pēc Krievijas mediju ziņām, saistīts ar drošības dienestiem. Neilgi pēc tam pagaidu pārvaldībā nodots arī Francijas holdinga Aptar Europe Holding piederošs plastmasas dozēšanas sistēmu ražotājs.

Mehānismu 2023. gada aprīlī izveidoja Putina dekrēts, kas ļauj noteikt pagaidu pārvaldību dažiem ārvalstu uzņēmumu aktīviem Krievijā. Pirmie mērķi bija Dānijas alus darītava Carlsberg un Francijas piena produktu grupa Danone. Rietumu valdības un starptautisko tiesību eksperti šo soli raksturojuši kā prettiesisku ekspropriāciju. Principā uzņēmumi var prasīt kompensāciju starptautiskajā šķīrējtiesā saskaņā ar divpusējiem ieguldījumu līgumiem, taču spriedumu izpilde pret Kremli ir gandrīz neiespējama.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs Nestlé un Auchan aktīvu nodošanu tieši saistīja ar to, ka tie ir uzņēmumi no "nedraudzīgajām valstīm". Šis oficiālais Krievijas valdības apzīmējums attiecas uz visām ES dalībvalstīm, ASV, Lielbritāniju un citām valstīm, kas pēc 2022. gada iebrukuma noteikušas sankcijas. Krievija aktīvu konfiskāciju daļēji pasniedz arī kā atbildi uz ES lēmumu iesaldēt aptuveni 300 miljardus eiro Krievijas valsts aktīvu.