Putins liek valdībai palīdzēt Krievijas parādos nogrimušajiem reģioniem

Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis rīkojumu valdībai risināt reģionu finanšu problēmas, jo vietējo pašvaldību kopējais budžeta deficīts šogad sasniedzis aptuveni 1,9 triljonus rubļu jeb 22,6 miljardus dolāru. Tikšanās ar augstākajām amatpersonām laikā Putins uzsvēra, ka reģionu finanšu stabilitāte ir tiešā federālās valdības un Finanšu ministrijas atbildība.

Finanšu ministrs Antons Siluanovs norādīja, ka reģionu kopējais parāds sasniedz 3,3 triljonus rubļu jeb 39,3 miljardus dolāru — aptuveni 17% no to pašu ieņēmumiem. Apmēram divas trešdaļas šī parāda veido zemu procentu likmju aizdevumi no federālās valdības, bet pārējais aizņemts tirgū ar krietni augstākām likmēm.

Putins deva rīkojumu piešķirt 100 miljardus rubļu (1,2 miljardus dolāru) reģioniem ar vissmagākajām finansiālajām problēmām. Tā kā arī pašai federālajai valdībai trūkst līdzekļu, galvenais atbalsta veids ir bijusi daļas federālo aizdevumu dzēšana vai atmaksas termiņu pagarināšana. Kopš gada sākuma valdība dzēsusi 518 miljardus rubļu (6,2 miljardus dolāru) parādu 76 reģioniem, samazinot to kopējo parādu par 115 miljardiem rubļu.

Reģioni var saņemt līdz divām trešdaļām sava parāda dzēšanu federālajai valdībai, bet atlikušās summas atmaksu var atlikt. Daļa 2027.–2029. gada maksājumu tiks pārcelta uz 2031.–2033. gadu, kas, pēc Siluanova teiktā, reģioniem trīs gadu laikā atbrīvos gandrīz 300 miljardus rubļu.

Lielākā daļa naudas nonāk karā

Siluanovs atklāja, ka reģioni no dzēstā parāda vairāk nekā 300 miljardus rubļu novirzījuši militāro ģimeņu atbalstam un citiem ar karu Ukrainā saistītiem izdevumiem. Reģioni arī maksā lielas parakstīšanas prēmijas karavīriem. Pētnieks Janis Kluge lēš, ka vidējā prēmija pēdējā gada laikā palielinājusies par 30% līdz 1,8–1,9 miljoniem rubļu, otrajā ceturksnī līgumus parakstot aptuveni 93 000 cilvēku.

Reģionu izdevumi nacionālajai drošībai janvārī–aprīlī pieauguši par 36%, savukārt izdevumi ekonomikai un veselības aprūpei samazinājušies, bet procentu maksājumi vairāk nekā dubultojušies. Ekonomists Vjačeslavs Širjajevs parādu dzēšanu raksturojis kā slēptu maksātnespēju, jo reģioni faktiski nespēj atmaksāt parādus.