Putins nodevis valsts kontrolē tabakas giganta JTI darbību Krievijā

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 5. novembrī, ar dekrētu nodevis Japan Tobacco International (JTI) darbību Krievijā valsts saistītā holdinga uzņēmuma AO Promyshlennye aktivy pārvaldībā. JTI ir Šveicē, Ženēvā, bāzēts Japānas tabakas koncerna JT Group meitasuzņēmums un Krievijas lielākais cigarešu ražotājs. Lēmums skar vēl vienu ārvalstu uzņēmumu, kas strādā Krievijas tirgū.

Ko aptver rīkojums

Dekrēts attiecas uz JTI rūpnīcām Sanktpēterburgā, Rostovā pie Donas, Ļipeckas apgabalā un Ļeņingradas apgabalā. Uzņēmumā Krievijā strādā ap 4000 cilvēku, un tam pieder aptuveni 40% no valsts cigarešu tirgus. Ražoto zīmolu vidū ir Winston, Glamour, Camel, LD un Sobranie, kā arī vietējie Pyotr I, Russky Stil un Donskoi Tabak.

JTI Krievijas tirgū darbojas kopš 1999. gada, bet 2018. gadā iegādājās vietējo ražotāju Donskoi Tabak. Saskaņā ar uzņēmuma profilu, kas atjaunināts 2025. gada novembrī, JT Group Krievijas darbībā ieguldījis 4,6 miljardus ASV dolāru vairāk nekā 20 gadu laikā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā uzņēmums valsti neatstāja, taču apturēja jaunus ieguldījumus ražošanā un mārketingā.

Fons

Lēmums pieņemts mēnesi pēc tam, kad Krievija aizturēja Japānas laikraksta Hokkaido Shimbun žurnālisti Yuki Imai ar apsūdzībām spiegošanā. Krievijas Ārlietu ministrija apsūdzējusi Tokiju sistemātiskā žurnālistu izmantošanā izlūkdatu vākšanai; Japāna šo apsūdzību noraida. Japānai ir sena strīdus par Čišimas salām ar Krieviju, un tā pievienojusies daļai Rietumu sankciju pret Krieviju kara dēļ.

Tādā pašā kārtībā valsts pārvaldībā jau nonākuši vairāku Eiropas uzņēmumu aktīvi, tostarp Šveices pārtikas koncerna Nestlé, Francijas mazumtirgotāju Auchan un Leroy Merlin un Vācijas mazumtirgotāja Metro aktīvi. Maskava šo ārējās pārvaldības mehānismu pasniedz kā atbildi uz sankcijām pēc 2022. gada iebrukuma. Uzņēmumiem no "nedraudzīgām" valstīm ir ierobežotas dividenžu izmaksas un noteikti būtiski maksājumi par Krievijas aktīvu pārdošanu.

Putins 1. oktobrī norādīja, ka mehānisms ļauj sagatavot atbildes soļus pret iespējamu Krievijas aktīvu nacionalizāciju ārvalstīs, vienlaikus atstājot iespēju atdot kontroli bijušajiem īpašniekiem, ja "apstākļi uzlabosies". Ārējā pārvaldība nozīmē valsts saistītu pārvaldnieku iecelšanu uzņēmuma aktīvu vadīšanai bez ārvalstu īpašnieka piekrišanas un kompensācijas.