Putins palielina armiju līdz 1,55 miljoniem karavīru; Zelenskis brīdina par jauniem Ziemeļkorejas karaspēkiem

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien ar dekrētu noteicis palielināt valsts bruņoto spēku aktīvo personālsastāvu līdz 1,55 miljoniem karavīru — par 15 500 vairāk nekā līdz šim. Kopā ar rezervi un civilo sastāvu Krievijas bruņoto spēku kopējais apjoms sasniegs 2 441 630 cilvēku. Šis ir jau otrs šāds pieaugums pēc augustā izsludinātā palielinājuma, un tas notiek laikā, kad gan Krievija, gan Ukraina cieš arvien lielākus zaudējumus karā, kas turpinās jau vairāk nekā četrus ar pusi gadus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien sociālajā tīklā X paziņoja, ka Krievijas teritorijā jau atrodas vairāk nekā 8000 Ziemeļkorejas karavīru un ka gatavojas nosūtīt vēl 10 000. Pēc jaunākajiem datiem, karavīri tiekot atlasīti apmācībai un turpmākai izvietošanai Krievijā. Putins un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns pagājušajā gadā pirmoreiz apstiprināja, ka Phenjana nosūtījusi karaspēku cīņai Krievijas pusē, abiem līderiem karavīrus nodēvējot par "varoņiem". Pēc Ukrainas un Dienvidkorejas vērtējuma, kopš 2024. gada Krievijai nosūtīti aptuveni 14 000–15 000 Ziemeļkorejas karavīru, no kuriem lielākā daļa izvietoti Kurskas apgabalā, lai atvairītu Ukrainas iebrukumu.

Otrdienas rītā Kijivā tika dzirdēti sprādzieni, jo Krievija turpina gandrīz katru dienu īstenot uzbrukumus. Kijivas mērs Vitālijs Kličko ziņoja, ka raķetes lauskas nokritušas dzīvojamās mājas pagalmā, bet cita ēka pilsētā aizdegusies. Pirmdien Zelenskis norādīja, ka Krievijas dronu uzbrukumos visā valstī, tostarp Kijivā, gājuši bojā deviņi cilvēki un vairāk nekā 80 gūtuši ievainojumus.

Pāvests Leons aicinājis Krieviju un Ukrainu apsēsties pie sarunu galda, iepriekš mudinot Eiropas līderus, kas cenšas izbeigt konfliktus, panākt piekāpšanos miera labā. NATO Eiropas bruņoto spēku augstākais komandieris ģenerālis Aleksus Grinkevičs paziņoja, ka Krievijas sabotāžas kampaņa Eiropā nespēj mazināt atbalstu Ukrainai. Ukrainas premjerministrs Sergijs Koreckis paziņoja, ka valsts atliks daļu izdevumu, tostarp atjaunošanas darbus, jo kavējas ārvalstu palīdzība. Putins arī noteicis pagaidu administrāciju vācu mazumtirgotāja Metro AG aktīviem Krievijā. Turklāt Krievijas reaktīvo dzinēju drons trāpījis Ukrainas ciematā pie Polijas robežas, bojājot robežkontroles punktu.