Putins pārņem valsts kontrolē ASV iepakojuma ražotāja Krievijas rūpnīcu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar dekrētu nodevis valsts pagaidu kontrolē ASV kompānijas AptarGroup Krievijas meitasuzņēmumu — jau piektais rietumu uzņēmums, kas skarts mazāk nekā nedēļas laikā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien parakstīja rīkojumu, ar kuru Ilinoisas iepakojuma ražotāja AptarGroup Krievijas meitasuzņēmums "Aptar Vladimir" tiek nodots valsts pagaidu pārvaldībā. Uzņēmums, kas iepriekš piederēja "Aptar Europe Holding", saskaņā ar dekrētu tagad nonācis kompānijas H&N (Health & Nutrition) pārziņā.
H&N jau agrāk pārņēma franču piena produktu ražotāja Danone aktīvus Krievijā, kurus Kremlis konfiscēja ar līdzīgu dekrētu 2023. gadā.
Aptar ir vismaz piektais lielais rietumu uzņēmums, ko Kremlis skāris mazāk nekā nedēļas laikā. Pagājušo ceturtdienu Putins nodeva valsts kontrolē franču lielveikalu ķēdes Auchan, šveiciešu pārtikas koncerna Nestlé, mājsaimniecības preču tirgotāja Lemana PRO (bijušā Leroy Merlin), kā arī franču loģistikas uzņēmumu FM Logistics un Bati Logistics Krievijas aktīvus, nododot tos mazpazīstamajam Krievijas uzņēmumam L.E.V. Management. Laikraksts "Kommersant" lēš, ka šo konfiscēto aktīvu vērtība pārsniedz 600 miljardus rubļu jeb aptuveni 7,14 miljardus dolāru.
Krievija šos aktīvu pārņemšanas gadījumus attaisno kā atbildes soli uz rietumvalstu "nedraudzīgo" rīcību, tostarp sankcijām saistībā ar iebrukumu Ukrainā.
Pirmdienas dekrēts sekoja pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja plašu sankciju likumu, kas ļauj viņam ieviest soda tarifus valstīm, kuras iepērk Krievijas naftu un gāzi. Tomēr nav skaidrs, vai "Aptar Vladimir" konfiskācija ir saistīta tieši ar šo sankciju likumu.
Kopš 2022. gada iebrukuma Ukrainā Krievija ir pārņēmusi vismaz 30 ārvalstu uzņēmumu aktīvus, tostarp Carlsberg, Fortum, Uniper, Ariston, Bosch un AB. Kijivas Ekonomikas skolas institūts lēš, ka konfiscēto ārvalstu aktīvu vērtība pirms pārņemšanas bija 74 miljardi dolāru, bet kopējie ārvalstu uzņēmumu zaudējumi, ieskaitot norakstījumus, tiesas nolēmumus un izejas nodokļus, sasnieguši 170 miljardus dolāru. Augustā Putins parakstīja arī dekrētu, kas ļauj valstij pārņemt stratēģiski svarīgus objektus, ja to īpašnieki nespēj tos pasargāt no Ukrainas uzbrukumiem vai ātri novērst triecienu radītos bojājumus.

